Minoritāšu problēma Latvijā

Projekta mērķis: Noskaidrot, kā un kādi sociālie un etniskie stereotipi, aizspriedumi un mīti tiek uzturēti Latvijā, to cēlonis un iespējamie risinājumi.
Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā" (skat.1.pielikumu) ietver integrācijas politikas tiesisko, politisko, sociālo, izglītības un kultūras dimensiju un vēlreiz apstiprina, ka sabiedrības integrācija ir valdības prioritāte, tikai rodas jautājums – kāpēc ir tik daudz konfliktu, kuru cēlonis ir mazākumtautības iedzīvotāju tiesību apspiešana? Vai tās ir tikai mūsu iedomas? Mazākumtautības iedzīvotāji jeb minoritātes pieprasa savas tiesības Latvijā, kas mums kā pamatiedzīvotājiem dažreiz šķiet nepieņemamas un pat absurdas. Tikai nez kāpēc mēs nekad necenšamies sevi iedomāties viņu vietā?
2005. gada 26. maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Tā kā konvencijā nav definēts termins "nacionālās minoritātes", Saeima nolēma, ka konvencijas izpratnē šis termins ietver Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Latvija balstījusies uz konvencijas dalībvalstu definīcijām, papildinot to ar būtisku elementu - ja vien likums nenosaka izņēmumus, konvencijā paredzētās tiesības var izmantot personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālai minoritātei Latvijas sniegtās nacionālās minoritātes definīcijas izpratnē, taču identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti. …