-
Minoritātes Eiropā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Minoritātes Eiropā | 4 |
1.1. | Minoritāšu identitāte Eiropas valstīs | 6 |
1.2. | Minoritāšu tiesības Eiropā | 10 |
2. | Latvijas minoritāšu tiesības 1918. – 1940.g. | 11 |
2.1. | Vācbaltieši Latvijas neatkarības gados | 13 |
2.2. | Latvijas minoritāšu atdzimšana 90.gados | 14 |
Secinājumi | 17 | |
Izmantotā literatūra | 18 |
Secinājumi
„Minoritāšu tiesības pirmām kārtām ir cilvēktiesības, tās aptver kā cittautiešus pilsoņus, tā nepilsoņus, bet kultūras jomā arī ārvalstniekus.” Eiropas vēsturē apliecinājušas, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un miera radīšanā šajā kontinentā. Plurālai un patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti.
Nacionālo minoritāšu identitātes saglabāšana, to integrācija valsts sabiedriskajā, politiskajā un kultūras dzīvē ir viens no valsts iekšējās stabilitātes pamatfaktoriem. Turklāt, valstij nostiprinoties starptautiskajā arēnā un iekļaujoties Eiropas struktūrās, kā pamatnosacījumi minami vērīga attieksme pret nacionālajām minoritātēm, kā arī to tiesību un pienākumu noteikšana. Latvijai ir bagātas un labas dažādu tautību koeksistences tradīcijas jau kopš seniem laikiem. Tās turpinās arī mūsdienās.
Demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras pie nacionālās minoritātes piederošas personas etniskā, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti. Neapšaubāmi, ka viens no būtiskākajiem nacionālās minoritātes izdzīvošanas pamatnosacījumiem ir tās izglītības veicināšana.
Nepastāv vienota definīcija, kas ir minoritāte. „Eiropas savienības valstīs kā galvenais kritērijs ir nacionālās minoritātes tradicionālisms valstī.” Tādēļ šo valstu terminoloģijā ar jēdzienu nacionālā minoritāte saprot tās grupas – kuras valstī dzīvo jau neskaitāmās paaudzēs. Savukārt tās grupas, kuras šajās valstīs ieceļojušas pēc otrā pasaules kara tiek apzīmētas ar jēdzienu „imigrantu minoritāte”. Imigrantu tiesības, raugoties no starptautiskajo tiesību puses, parasti ir krietni ierobežotākas nekā nacionālo minoritāšu tiesības.
Minoritātes jautājumu patiesībā ir iespējams risināt vienīgi uz vienotās eiropiskās tiesību apziņas pamata. Ja valsts un minoritāte vēlas radīt godīgu kopības sajūtu, tad valsts apziņai un tautības apziņai jāpievieno vēl trešais elements: eiropiskā apziņa.
…
Eiropā no Atlantikas līdz Urāliem dzīvo ap 70 etnosu – cilvēku kopumi, kuriem ir sava īpašā vēsturiskā izcelsme, kultūra, valoda, tradīcijas. Kā saka grāmatas autors Dribins „Eiropas valstu minoritāšu tiesībās”, „ka daļa no šiem etnosiem ir tapuši par nāciju, kuras pamatā ir spēcīga un vienojoša nacionālā kultūra, kurai ir sava valsts un valsts mēroga nacionālās intereses.” Taču sava valsts ir tikai pusei no Eiropas etnosiem un vairums no tiem arī nācijas līmenī nav spējuši koncentrēt visus savus tautiešus tikai vienā valstī. Daudzi dzīvo arī ārpus etniskās dzimtenes un savas valsts. Izņēmums te būs angļi un norvēģi, kuri Eiropā pastāvīgi dzīvo tikai savā valstī. Galu galā varam piekrist, ka šodien ir aktuāli sniegt Eiropas pašdefinīciju, kas balstīta Eiropas vēsturē. 20. gadsimta beigās, sakarā ar PSRS sabrukumu, Dienvidslāvijas un Čehoslovākijas sadalīšanos un vācu nācijas valstisku atkalapvienošanos, Eiropā atjaunotas vai jaundibinātas 14 neatkarīgas valstis. Taču arī pēc tam no 750 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ap 100 miljonu dzīvo ārpus sava etnosa teritorijas, savas nācijas valsts vai arī viņiem tāda valsts nekad nav bijusi. Šie cilvēki veido ap 200 mazākuma tautību grupas. No 70 eiropiešu valodām tikai 31 valodai ir oficiāls statuss kādā valstī.
- Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā
- Minoritātes Eiropā
- Raganu un ķeceru prāvas viduslaiku Eiropā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Raganu un ķeceru prāvas viduslaiku Eiropā
Реферат для университета33
-
Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā
Реферат для университета4
-
Stāvoklis Eiropā1945.-1991.gadam
Реферат для университета8
-
Etniskās minoritātes - ebreji un krievi Latvijā, viņu atspoguļojums latviešu presē 1920.-1934.gadā
Реферат для университета38
Оцененный! -
Eiropa kopš 1945.gada
Реферат для университета16