Minoritātes jēdziena izpratne mūsdienās Latvijas Republikā

Pastāv Eiropas Padomes rekomendācijas par nacionālo minoritāti uzskatīt personu grupu, kurai mītnes valstī ir ilgstoši, pastāvīgi sakari, savas īpatnības valodā, kultūrā un reliģijā un vēlēšanās tās saglabāt. Minoritāte ir jau zināmā mērā ieaugusi sabiedrībā, tātad būtībā pilsoņu kopuma sastāvdaļa. Katra valsts varētu pieņemt savu minoritātes izpratni atbilstoši savas situācijas īpatnībām. Latvijā pagaidām nevienā oficiālā dokumentā minoritāte nav precīzi definēta.
Politikā un publicistikā atspoguļojas divi viedokļi: 1) uzskatīt par nacionālām minoritātēm tikai tos nelatviešus, kas jau pieder pilsoņu kopumam (formāli juridiskais viedoklis), 2) pieņemt, ka nacionālās piederības apzīmēšanai.
Piemērojot šo jēdzienu sistēmu Latvijas etniskajai situācijai, uzsvērsim, ka Latvijā ir tikai viena nācija – latvieši, ir divas pamattautas – latvieši un lībieši. Latgales latvieši (latgalieši) ir latviešu etnogrāfiskā grupa. Latvijā dzīvojošie krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, ebreji, lietuvieši, vācieši un citi ir nacionālās grupas.
1996. gadā pie Valsts prezidenta tika dibināta Tautību konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir sniegt prezidentam informāciju par tautību problēmām, sekmēt likumdošanas pilnveidošanu un cittautiešu integrāciju. Ir arī izveidota LR Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļa, kuras uzdevums ir veicināt cittautiešu integrāciju valstī. Etnopolitiskā stratēģija Latvijā saistās ar politiskās nācijas veidošanās perspektīvām.Latvijas etnopolitikai ir raksturīgas divas pamatnostādnes:
1. Latviešu valodas kā valsts valodas dabisko funkciju atjaunošana.

…