-
Minoritātes jēdziens un tā raksturojums
Tauta un nācija. MINOR – mazākums.
Etniskā minoritāte – tauta jeb etnoss (čigāni).
Nacionālā minoritāte – nācija.
Eiropas padome – finansē, arī minoritātes.
EDSO – Eiropas drošības un sadarbības organizācija. Uzrauga valstis, kurās dzīvo minoritātes.
Tautas Eiropā pastāvēja laika gaitā no 5.gs. – 17.gs., kad valstis, kurās šīs tautas dzīvoja bija vāji organizētas, cilvēku etniskā apziņa bija vāji attīstīta un valstu iedzīvotāji sevi visbiežāk identificēja pēc valsts valdnieka (karaļa), nevis pēc noteiktas valstis un tās tautas. Daudzas tautas tikai 17.gs. sāka izjust nacionālās pašapziņas pieaugumu, nacionālo atmodu, kā rezultātā 17.gs. – 18.gs. Eiropā izveidojās visas galvenās nacionālās valstis. Tajās dzīvojošie iedzīvotāji, konkrētas tautības pārstāvji, sāka sevi apzināties par vienotu nāciju. Tā rezultātā 17.gs. – 18.gs. veidojās gan nacionālās valodas Eiropas valstīs, nacionālās kultūras, nacionālā pašapziņa, kā arī 17.gs. un 18.gs. notiekošie militārie konflikti pirmo reizi noritēja ar saukļiem “Par nāciju, par nācijas godu, par nacionālo valsti”.
Savukārt tās tautas, kurām Eiropā kādu iemeslu dēļ neizdevās tikt līdz savai nacionālai valstij 17.gs, 18.gs., šo procesu realizēja tikai 19.gs. 2.pusē – 20.gs. sāk. (pēc II Pas. kara). Pie tādām tautām pieder vācieši (nodibināja 1871.g.) un vesela virkne bijušo monarhiju teritorijās dzīvojošās tautas (pēc I Pas.kara), arī Latvija – 1918.g. Nacionālisma process ir saistīts ar nacionālisma pieaugumu. Nacionālisms 17.gs. – 18.gs. bija pozitīva parādība, bet nacionālisma pieaugums 19.gs. 2.pusē – 20.gs. sāk. Tiek vērtēts kā daļēji pozitīva parādība.
17.gs. – 18.gs. veidojās mononacionālas (viendabīgas) valstis.
Etniskā minoritāte – tāda minoritāte, kas dzīvo citas nacionālās valsts teritorijā, kurai līdz pat šodienai nav izdevies nekur pasaulē izveidot savu nacionālo valsti.
Nacionālā minoritāte – minoritāte, kas dzīvo citas nacionālās valsts teritorijā, kurai ir pasaulē sava nacionālā valsts, kas izveidojusies minoritātes etniskajā vēsturiskajā teritorijā.
Novēlojusies nācija – nācija savu valstiskumu veido ar ārkārtīgi lielu aizkavēšanos laika ziņā. Šī nācija ir tas spēks, kas propagandē nacionālismu, sarežģī starptautiskās attiecības. Šī nācija ir jāpiespiež pēc iespējas ātrāk atteikties no novēlojušās ideoloģijas.
1993.g. Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcija minoritāšu jautājumā ir ieteikts rekomendāciju līmenī uzskatīt, ka minoritāte ir tādu personu grupa, kurai ar mītnes valsti ir ilgstoši un pastāvīgi sakari. Minoritātei ir jābūt mazskaitlīgākai par pamatnāciju, tomēr tai ir jābūt pietiekami reprezentatīvai. Minoritātei piemīt specifiskas atšķirības valodas, izcelsmes, reliģijas un kultūras jomās atšķirībā no pamatnācijas un atšķirībā no citām tautu grupām. Minoritātei ir jāizrāda vēlēšanās šīs īpatnības saglabāt. Līdz ar to piederība pie nacionālās minoritātes ir apzināta un gribēta kopība. Šī rezolūcija dod tiesības katrai nacionālai valstij pašai, vadoties no savas iekšējās situācijas, definēt minoritātes jēdzienu.
…
Minoritātes jēdziens un tā raksturojums, tiesību jēdziens, to skaidrojums, kultūrnacionālā autonomija, Latvijas nacionālo minoritāšu raksturojums
- Informatīvo biļetenu rakstu specifika
- Masu mediji. Masu komunikācijas funkcijas
- Minoritātes jēdziens un tā raksturojums
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Vadības un līderības procesi grupās
Реферат для средней школы6
-
Korporatīvā kultūra un sabiedriskās attiecības
Реферат для средней школы3
Оцененный! -
Valstiskās integrācijas problēmas un to risināšana Latvijā mūsdienās
Реферат для средней школы13
-
Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai
Реферат для средней школы24
-
Pārskats par par bērnu stāvokli Latvijā 2003.g.
Реферат для средней школы41