Katru gadu pasaulē pieaug to cilvēku skaits, kas slimo ar sirds asinsvadu slimībām. Ekonomiski attīstītākās valstīs vairāk kā 50% nāves cēlonis ir sirds asinsvadu slimības un 1/3 gadījumu - koronārā sirds slimība (KSS). ASV ar KSS slimo septiņi miljoni iedzīvotāju, un ik gadus 1,5 miljoniem attīstās miokarda infarkts (MI).Nelabvēlīga situācija ir Latvijā, kur pēc Centrālās Statistikas pārvaldes ziņām sirds asinsvadu slimības ir bijušas kā nāves iemesls 55,7% gadījumu. No pēdējiem publicētajiem pētījumiem secināms, ka Latvija šai jomā ieņem pirmo vietu Eiropā. Darbaspējīgā vecumā 177 no 100 000 iedzīvotāju mirst no KSS. Ar miokarda infarktu, kas ir tikai viena no KSS izpausmēm, ik gadu saslimst 5000 iedzīvotāju [23;]
Mirstība vīriešiem no asinsrites sistēmas slimībām darbspējas vecumā ir 3,5 reizes augstāka nekā sievietēm. Viens no iemesliem - sievietes vairāk rūpējas par savu veselību. Turklāt sievietes sirds un asinsvadu problēmas apdraud vecumā pēc 45 gadiem. Galvenie riska faktori par ko ārsti nebeidz brīdināt, ir smēķēšana, paaugstināts svars, mazkustīgs dzīves veids, paaugstināts asinsspiediens, holesterīns, kā arī cukura diabēts. Viens skaitlis - 44% vīriešu smēķē. No tiem, kuri jau bija sniegta neatliekamā palīdzība turpina smēķēt 21%. Ārsti uzskata: tas, ka katrs piektais pēc infarkta turpina smēķēt, ir dramatiski. Lai gan, nenoliedzami, situācija ir uzlabojusies, pēc ārstu domām, svarīgi motivēt cilvēkus, lai viņi vēlētos cīnīties ar zināmiem riska faktoriem. Piemēram, asinsspiedienu ir viegli konstatēt, bet tas netiek darīts; to nav sarežģīti ārstēt, bet tas netiek pietiekami ārstēts, ja cilvēks nerūpējās par savu veselību. [22;]
Miokarda infarkts ir akūta sirds išēmiskās slimības forma, kas beidzas ar sirds muskuļa daļas atmiršanu, jo vai nu tikusi pilnīgi pārtraukta asins pieplūde pa kādu koronāro asinsvadu atzaru, vai arī asiņu pieplūdis tik maz, ka sirds nav saņēmusi tai vajadzīgo skābekļa daudzumu.
Svarīgi ir atcerēties to, ka 50% pacientu ar miokarda infarktu mirst pirmajā stundā un visbiežāk tas notiek pirmsstacionāra etapā, kad netiek nodrošināta ārstēšana, tāpēc neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem ir nepieciešams noteikt precīzu diagnozi un veikt neatliekamu ārstēšanu.
Darba tēma tika izvēlēta, lai izsecinātu, kā rīkojās neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, veicot neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem ar miokarda infarktu pirms stacionāra etapā. …
