Mūsdienās cilvēkus aizvien vairāk interesē pagātnes izpēte un vēsturisku notikumu izzināšana. Šī interese visbiežāk saistās ar vēlmi uzzināt ko vairāk par senām kultūrām un to sasniegumiem.
Ar pētnieciskā darba palīdzību autore vēlas informēt lasītājus par Senās Ēģiptes kultūru, mākslu un tradīcijām.
Darba hipotēze: Senās Ēģiptes kultūra ir bagāta un daudzveidīga.
Darba mērķis ir lasītāju iepazīstināšana ar Senās Ēģiptes kultūru.
Darba uzdevumi ir:
1.Iepazīšanās ar publicētajiem materiāliem par Senās Ēģiptes kultūru.
2.Materiālu savākšana un apkopošana.
Darba metodes. Autore darbā izmanto teorētiskās darba metodes- materiāla izpēti un atlasi.
Rakstot par piramīdu celtniecību, bija nepieciešams rakstīt arī par mirušo piemiņas kultu, jo šīs nozares ir cieši saistītas.
Šo darbu varētu pielietot, vēloties papildināt savas zināšanas Senās Ēģiptes piramīdu celtniecības vēsturē.
Tēlotājmākslu, tāpat kā literatūru, jūtami ietekmēja reliģiskā ideoloģija. Radusies sirmā senatnē, arhaiskajā laikmetā, tā turpināja attīstīties līdz pat ēģiptiešu kultūras vēlīnajam pagrimumam.
Augstu attīstības un tehniskā pilnīguma līmeni bija sasniegusi arhitektūra, kuras daudzie paraugi (tempļi un kapenes) labi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Jau Senās Valsts periodā skaidri izceļas majestātiskā monumentalitāte, kura kļuva par ēģiptiešu arhitektūras raksturīgo pazīmi. Grandiozās celtnes, kuras radīja kopienu locekļu un vergu darbs, bija aicinātas paust ideju par reliģijas sargātās valdnieka varas nesatricināmo varenību. Šādas celtnes ir gigantiskās valdnieku kapenes- piramīdas, kuras pakāpeniski izauga no nelielajām kapenēm (mastabām).
Vissenākā piramīdas forma ir Džosera terasveida piramīda Sakarā. Piramīdas idejas autors un celtniecības vadītājs bija augsts faraona ierēdnis Imhoteps, kurš pārzināja daudzas zinātnes, bet īpaši labi medicīnu un celtniecību. Teritoriju, kurā cēla piramīdu, Imhoteps apbūvēja ar 10 m augstu akmens bluķu sienu. Piramīda atradās teritorijas centrā, tai blakus būvēja svētnīcas. Šai piramīdai tika piepildīta brīvā telpa starp piramīdas terasēm un tika izmantota arī ārējā apdare. Džosera piramīda bija 60 m augsta, bet pazemes kamera ar valdnieka sarkofāgu atradās vēl 28 metrus zem piramīdas. Tās bija noliktavas ar lieliskiem alabastra traukiem, kopskaitā ap 25 tūkstošiem. Šeit atradās arī koka sarkofāgi ar zeltītu rotājumu- faraona mirušo tuvinieku sarkofāgi. Ieeja atradās 28 m dziļumā, tā tika noslēgta ar 3 tonnu smagu granīta bloku. Apbedījumu komplekss vēl sevī ietvēra vairākus tempļus, dažus no tiem faraons izmantojis vēl savas dzīves laikā. Bijis arī t.s. Bēru templis- mauzolejs, jeb Džosera Dienvidu kapenes, kas faktiski bija viltus veidojums. …
