PERSONISKĀ PIEREDZE
Nospiežot tikai dažus taustiņus uz mobilā telefona, ir iespējams sazināties ar citu cilvēku gandrīz jebkurā pasaules vietā. Radot šādas sazināšanās iespējas, mobilais telefons pasauli ir padarījis tik “mazu” kā neviens izgudrojums to nav spējis.
Mobilie telefoni ir ļoti daudz un daudzveidīgi, tie ir ērti pieejami un lietojami ikkatram no mums. Pasaulē gandrīz katram piektajam ir mobilais telefons, kas liecina par tā labo kvalitāti. Mobilais telefons mūsu dzīvi ir padarījis daudz vienkāršāku un ērtāku. Tas mums rada ļoti plašas iespējas ar tā sniegtajām daudzveidīgajām funkcijām. Tas no vienkārša sazināšanās līdzekļa ir izaudzis līdz pat datormobīlajam.
Mobilo telefonu varētu saukt arī par cilvēka marioneti, jo tas mums nerunā pretī, mēs varam ar viņu darīt, ko gribam: mainīt tā stilu, papildināt tā sniegtās funkcijas. Visbiežāk mobilo telefonu mēs izmantojam kā sazināšanās līdzekli, tomēr nereti tas tiek izmantots arī citādāk. Cilvēki to var izmantot kā radio, modinātāju, rāciju, diktofonu utt. Bet tas viss ir atkarīgs no telefona veida un tā sniegtajām funkcijām.
Man mobilais telefons ir jau divus gadus. Ar to saskaros ikdienā un telefons ir kļuvis par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šis telefons manu dzīvi ir padarījis daudz vienkāršāku un ērtāku. Tas ikdienā sniedz daudz un plašas funkcijas, bez kurām es nevarētu iztikt.
MOBILĀ TELEFONA AIZVĒSTURE
Mobilo telefonu sakaru ideja radās amerikāņu kompānijā AT&T Bell Labs jau 1946. gadā. Toreiz šī firma izveidoja pirmo radiotelefonu dienestu: no automašīnā uzstādītās radiostacijas varēja nosūtīt signālu uz telefona centrāli, piezvanot uz parasto telefonu. Savukārt zvanīšana pretējā virzienā bija daudz sarežģītāka, jo abonentam nācās vispirms savienotie ar centrāli, lai paziņotu mašīnā esošā telefona numuru. Sarunas biedi nevarēja runāt vienlaikus – viens pateica sakāmo un nospieda podziņu, ļaujot runāt otram. Radiotelefonam bija ierobežotas iespējas, ievērojami traucējumi un no raidītāja jaudas atkarīgs, parasti neliels darbības rādiuss. Turklāt tika stingri limitēta radio frekvenču izmantošana, tāpēc, piemēram, Sentlūisas pilsētā (tur vispirms ierīkoja radiotelefonu tīklu) vienlaikus varēja zvanīt tikai 23 abonenti. Tieši tolaik radās iecere izveidot vairākas stacionārās antenas, kuras nodotu cita citai garām braucošās mašīnas ar radiotelefonu.
Sākumā bija paredzēts ka radiotelefonus izmantos tikai policija, taču vēlāk nolēma atļaut tos lietot arī pārējiem iedzīvotājiem. Tiesa, ASV valdības iestāde, kura regulē sakaru līdzekļu darbību – Federālā sakaru komisija (FCC), – tādu atļauju deva tikai pēc 21 gada, pamatojot savu vilcināšanos ar bažām, ka radiotelefoni varētu traucēt policijas un aviodispečeru sakarus, kā arī raidstaciju un televīzijas darbību. Mobilo tālruņu ieviešanu padarīja iespējamu jaunās tehnoloģijas, tostarp lētu mikroprocesoru ražošana.
…
