Mobings pusaudžu vidū

Secinājumi
Literatūrā un eksperimentālie dati ļauj secināt, ka:
1. Mobings var nodarīt lielus bojājumus cilvēka psihikai, neskaitot gadījumus kur mobings noved pie pašnāvības vai citām darbībām, agresija ir lielākais mobinga iesākšanas cēlonis, pārsvarā konflikti sākas, kādu mantu nesadalot. Vai arī kādam trūkst uzmanības;
2. Vecāku audzināšana, attieksme un uzvedība ļoti ietekmē bērnu. Bērns mācās vērojot cilvēkus sev blakus;
3. Cilvēki paši spriež par citiem, bet var teikt ko citu. Grupas effektam iedarbojoties cilvēks var melot, sekojot grupas sacītam;
4. Pusaudžiem viņu dzīves posmā sokas grūti. Kas noved pie problēmām, būt par mobinga upuri ir grūti. Un lai izbeigtu mobingu ir jārunā, jāparunā ar kādu kurš varēs palīdzēt mazināt šo mobingu pret pusaudzi;
5. Drosme draudzēties ir viens no lielākiem mobinga mazināšanas veidiem, jo pozitīvāks pusaudzis, jo vieglāk tam tikt pāri mobingam;
6. Pusaudži nezin kas ir mobings, tādēļ viņu ir jāiepazīstina ar to. Un kā arī kā to novērst;
7. Pusaudži kuri ir saskārušies ar apcelšanu, parasti arī dara pāri citiem. Viņi ietekmējas no pārējiem, kā arī pusaudžiem liekas ka tas ir ļoti aktuāli mūsdienās, un gandrīz visi vēlētos lai tas beidzas;
8. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka pusaudži nezin kā mazināt mobingu;
9. Siguldas pilsētas vidusskolā no 6. līdz 7. klasei ir plaši izplatīts mobings, un tam vajadzētu rimties, ja paši skolas darbinieki iesaistīsies un palīdzēs pusaudžiem to pārvarēt.


…