Mobingu skaidro ne tikai kā pssiholoģisku terorizēšanu, bet Leimans H. Mobingu raksturo kā negatīvi virzītu ilgtermiņa komunikāciju pret vienu vai vairākām personām.[17.]
Mobings sevī ietver ņirgāšanos. Lielākajā daļā valstu mūsdienās šim ņirgāšanās fenomenam skolās tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Šī problēma ir kļuvusi par plašu sociālu problēmu ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Ņirgāšanās nav atkarīga tikai no individuālajiem faktoriem, tas ir tiešs mijiedarbības rezultāts starp indivīdu un mikrovidi – skolu, vienaudžiem, ģimeni.
Ņirgāšanās gadījumā persona atkārtoti un ilglaicīgi ir pakļauta negatīvai rīcībai no vienas vai vairāku personu puses, piemēram, tiek izraisītas ciešanas citai personai verbālā, fiziskā vai psiholoģiskā (ignorēšana) veidā, šādi ņirgāšanos definē Olveusa D. Jāuzsver, ka ņirgāšanās gadījumā pastāv spēku disbalanss – vecuma, fiziskā vai garīgā brieduma vai spēju ziņā.[6.]
Par mobinga upuri var kļūt ikviens bērns. Mobings bieži ir vērsts pret vienu vai diviem bērniem klasē.
Gandrīz katrā Latvijas skolu klasē ir sastopams kāds, kurš cieš no psiholoģiskā terora vieglākā vai ne tik vieglā formā. Sliktākajā gadījumā tas izvēršas par fizisku agresiju, kur skolas līmenī tikt galā ir ļoti grūti, jo bieži tiek iesaistīta Pašvaldības policija. Bet ikdienā biežāk sastopamamies ar verbālo ņirgāšanos, kad par vai pret kādu personu tiek izteiktas dažādas piezīmes, kas ar laiku pārtop ļoti milzīgā konfliktā, kuru reizēm līdz galam nevar pat atrisināt, jo tas ilgst gadiem ilgi, un persona, kas cieš no mobinga, bieži vienkārši ar to samierinās, jo tas kļūst par skolas ikdienu.
Jāpiemin arī tas, ka ņirgāšanās neskar tikai vienu konkrētu vecuma grupu, jo tā ir sastopama ne tikai skolās, bet arī bērnudārzos un darbavietās, piemēram, bosings (viens no psiholoģiskā terora veidiem), kas ir kropls personāla menedžments, ko izraisa vadītāja nespēja veidot un uzturēt skaidru lietišķo attiecību, pienākumu un atbildības ietvaru, atstājot darbiniekiem ikdienišķās interpretācijas brīvību par organizācijas mērķiem, vērtībām un noteikumiem.[18.]Tas izpaužas kā mērķtiecīgas vadītāja darbības, lai „tiktu vaļā” no nevēlamā darbinieka.[14.]…
