Mobings izpaužas kā pārestības nodarīšana citai personai verbāli, fiziski- bojājot personisko īpašumu, izolējot, atstumjot, pazemojot un tamlīdzīgi. Pastāv tāds mobinga sindroms- vesels darbību komplekss. Tā ir darbinieka goda, uzticamības, profesionālās kompetences iedragāšana, aprunāšana, negatīva, aizskaroša, nenovīdīga un kontrolējoša komunikācija, tieša vai netieša nodevība, solījumu nepildīšana, nepieaicināšana lēmumu pieņemšanā, neinformēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Darbinieku var apzināti neaicināt uz sapulcēm, pārmērīgi kontrolēt. Tā ir sistemātiska, daudzkārtēja upura ietekmēšana. Mobinga upuri padara par vainīgo neveiksmēs, kļūdās, par kurām viņš patiesībā nav vainojams.
Parasti mobings sākas ar konfliktu. Ja šis konflikts netiek savlaicīgi un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns.1
Mobinga iezīmes- tā ir aizskaroša, diskriminējoša uzvedība, rīcība no viena vai vairāku darba kolēģu puses pret kādu konkrētu darbinieku ilgstošā laika posmā- vismaz pusgada garumā. Psiholoģiskā terora pazīmes var saskatīt cilvēka vai organizācijas līmenī. Tas var būt atsevišķs cilvēks, kas sūdzas par nomāktību, stresu vai nespēju laikā paveikt darbu, darbinieku izteikumi, sūdzības, ka viņi nejūtas vairs labi šajā kolektīvā, nepatīk gaisotne, grib iet prom no darba.…
