Renesanses laika skaistums slēpās nevis gotiski grafiskajā silueta skaidrībā, bet gan daudzkrāsaino audumu mākslinieciskajā kritumā. Pat tērpa detaļās izzuda viduslaiku apģērba sīkās iezīmes. Moderno apģērbu izgatavošanai izmantoja dārgos un krāšņos audumus: zīdu, samtu, brokātu, mežģīnes. Tērpus rotāja ar izšuvumiem, ornamentiem, aplikācijām, cēlmetāla un dārgakmeņu rotām. Modernākās krāsas saskaņotās porcijās bija vīna sarkans, zaļš, zils, balts, violets un melns. Renesanses atziņas attīstījās un atstāja paliekošas vērtības lietišķajā mākslā, audumu un gobelēnu ražošanā un tērpu darināšanā. Renesanses tērps ir fiziskā un garīgā apvienojums atspulgs. Izrādījās, ka dažkārt apģērbs ir noturīgāks par cilvēka dabu.
Itālija
XV-XVI gs. Florence ģērbšanās jomā centās pārspēt Venēciju. Arī Milānas galms ar savu greznību, dzīrēm un celtniecību negribēja atteikties no modes noteicēja goda.
Dižciltīgā florencieša apģērbs bija veidots no daudzām detaļām atbilstoši augumam, vecumam un sabiedriskajam stāvoklim. Smalks balta auduma krekls, cieši pieguļošas bikses ( zeķes). Tām pāri tika vilktas īsas bikses, kuras sniedzās līdz celim. Pāri kreklam valkāja bezroci, kas plecu daļā bija apdarināts ar valnīti. Tas bija paredzēts, lai auguma augšdaļu padarītu apjomīgu. Protams nēsāja arī dažādas vestes: bez piedurknēm, jaunekļu vestes bija bezroči, kas bija īsi, vecie vīri valkāja garus un platus bezročus. Dažkārt piedurknes bija nogrieztas un ar auklām piesaitētas uz muguras. Tas deva iespēju pie vienas vestes valkāt atšķirīgas piedurknes. Šaurajās vestēs bija sānu izgriezumi. Tā laika gleznās var redzēt pāri kreklam pārvilktu ar jostu apjoztu auduma gabalu ar diezgan lielu kakla izgriezumu. Pie jostas tika piestiprināts naudas maks un duncītis. Bezroča kakla izgriezums bija tāds, lai varētu manīt krekla savilkumu un izšuvumu kakla daļā.…
