1.2.Jēdziens par augseku
Par augseku sauc zinātniski pamatotu kultūraugu un tīrā papuves izvietojuma sacību noteiktā teritorijā un laika periodā. Augsekas ir racionālas saimniekošanas un augstas zemkopības kultūras pamats. Augsekas uzdevums ir nodrošināt visu zemes lietošanas veidu pareizu izmantošanu, atjaunojot un uzlabojot augsnes auglību, palielināt kultūraugu ražas, celt augkopības kopprodukciju. Katra augseka saskaņojama ar rūpīgu agrotehniku un komplekso mehanizāciju, kas nodrošina augstu darba ražīgumu, vislielālo produkcijas iznākumu no katra hektāra ar viszemāko pašizmaksu. Augsekas pamatā ir sējumu struktūra, kas raksturo dažādu kultūraugu īpatsvaru sējumu kopplatībā. Sējumu struktūra ir atkarīga no augšņu veidiem un dabiskajiem apstākļiem saimniecībā. To ietekmē arī lopkopības un augkopībasnozaru specializācija. Taču sējplatību struktūravēl nav augseka. Augsekas obligāts priekšnoteikums ir sējumu struktūrā iekļauto kultūraugu izvietojuma ikgadēja vai periodiska maiņa. [7]
Katrai augsekai saimniecībā ierāda noteiktu teritoriju, kuru iedala vairākos aptuveni vienāda lieluma laukos. Katrā laukā izvieto vienu (dažreiz arī vairākus) sējumu struktūrā kultūraugu. Katru nākamo gadu kultūraugu pa laukiem noteiktā kārtībā maina. [7]
Pieņemto secību, kādā kultūraugi, cits citu nomainot, iziet visus augsekas laukus, sauc par augsekas shēmu. [7]
Periodu, kurā kultūraugi, cits citu nomainot shēmā noteiktajā kārtībā, iziet visus augsekas laukus, sauc par augsekas rotāciju. Plānu, kurā attēlots kultūraugu izvietojums kā atsevišķos laukos tā arī attiecīgajos gados rotācijas periodā, sauc par rotācijas tabulu. [7]
Ikviena pareiza augseka ir zinātniski pamatota priekšaugu un pēcaugu maiņa (secība). Par priekšaugu sauc jebkuru kultūraugu (vai papuvi), pēc kura audzē citu kultūraugu, kas savukārt attiecībā pret priekšaugu ir pēcaugs. Priekšaugs ir patstāvīgs faktors, kas ietekmē ražu. [7]
Kultūrauga audzēšanu vienā un tajā pašā laukā tikai 2 vai 3 gadus pēc kārtas sauc par atkārtotu sējumu. [7]
1.3.Kultūraugu vieta augsekā
Latvijā ar pietiekamu nokrišņu daudzumu daudzumu daudzgadīgajiem zālaugiem ir liela nozīme stabilas lopbarības bāzes nodrošināšanā un augsnes auglības palielināšanā. Daudzgadīgie zālaugi labvēlīgi ietekmē augsnes struktūru, sekmē organisko vielu un slāpekļa uzkrāšanos augsnē. Tie nomāc pērējiem kultūraugiem nevēlamo un kaitīgo organismu dzīves norises, tā veicot arī sanitāraugu gunkcijas. No daudzgadīgiem zālaugiem audzē lielākoties tauriņziežus – sarkano āboliņu, lucernas, kā arī tauriņziežu un stiebrzāļu mistrus. [7]
…
