Tērpu vēsture ir svarīga cilvēces kultūras daļa. Mūsu senči, veidojot apģērbu no meldriem un ādas, vēl neapzinājās, ka aizsāk lietišķās mākslas nozari. Tālā senatnē apģērbam bija divi galvenie uzdevumi jeb funkcijas: pasargāt un rotāt cilvēka ķermeni. Katras tautas, zemes un valsts tērpu attīstībā bija daudz kopīga un atšķirīga. Atšķirību noteica ģeogrāfiskā atrašanās vieta un dabas apstākļi.
Tērps- tas ir vesels komplekts. Tērps ir arī katra cilvēka raksturotājs, tajā atklājas indivīda uzvedība, biogrāfija, socālais stāvoklis, morāle, tas liecina par cilvēka domāšanu un izturēšanos sabiedrībā. Liela nozīme ir tam, kā apģērba īpašnieks tajā jūtās, kā prot to nest, sevi ar to pieteikt.
Pirmais rakstiskais avots, no kura varam gūt ieskatu tērpu vēsturē, ir Bībele.
Jau senos laikos cilvēki savos tērpos izmantoja krāsu, ziedu, augu, skaitļu un ģeometrisku zīmju simboliku, kas bija saistīta ar kultiem un dievībām. Simbolika tērpos ir saglabājusies arī mūsdienās, tikai mēs tai pievēršam mazāku uzmanību. Piemēram, baltā krāsa līgavas tērpā ir skaidrības, tīrības un nevainības simbols.…