Monetārās politikas mērķi un īstenošana. Monetārās politikas instrumenti

Iedzīvotāju labklājība ir tieši atkarīga no ekonomikas. Lielākā daļa ekonomikas rādītāju katru dienu mainās atkarībā no lēmumiem, ko pieņem patērētāji, ražotāji un valsts. Valsts varas ekonomiskā politika ietekmē valsts ekonomisko stāvokli un tātad arī katru no mums.
Brīvā tirgus ekonomikā viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ekonomikas jomā ir nodrošināt stabilu naudas sistēmu.
Valsts politiku naudas jomā sauc par monetāro politiku. Naudas politika ir ļoti jūtīga sfēra. Naudai jābūt stabilai, tās vērtība nedrīkst ne strauji celties, ne kristies. Naudas politikas pamatmērķi ir ekonomikas izaugsme pie stabilām cenām. Ekonomikas izaugsme – tas ir, lielāka produkcijas izlaide un patēriņš. Stabilas cenas nozīmē zemu inflācijas pieaugumu, kas novērš patērētāju nenoteiktību un uztur noteiktu patēriņa līmeni. Tomēr naudas politikas piemērošana un tās mērķu sasniegšana notiek pakārtotā veidā.

MONETĀRĀ POLITIKA UN CENTRĀLĀ BANKA


Monetārā politika ir pasākumu kopums, lai ietekmētu naudas piedāvājumu un nodrošinātu līdzsvaru naudas tirgū. Monetārās politikas mērķi ir dažādi un ir saistīti ar to, cik tālā periodā tie tiek apskatīti.1
Monetārā politika ir centrālās bankas (turpmāk CB) pasākumu kopums, kas rada izmaiņas naudas piedāvājumā un kredīta pieejamībā.
CB tiek dibināta pārsvarā kā valsts institūcija ar nolūku:
Apgādāt tautsaimniecību ar nepieciešamo naudas daudzumu;
Nodrošināt naudas vērtības un naudas apgrozības stabilitāti.2
CB jābūt autonomai, patstāvīgai savos lēmumos, brīvai no politisko partiju ietekmes no populisma. CB neatkarība no valdības ir tās veiksmīgas darbības nozīmīgs priekšnosacījums. Rietumu pasaules pieredze rāda, ka, lai iegūtu šādu neatkarību un to nostiprinātu, paiet daudzi gadu desmiti. Austrumeiropas valstīs, pārejot uz tirgus ekonomiku, politiķi paši deva centrālajām bankām neatkarību, cerot, ka tās varēs īstenot stingru monetāro politiku.…