1. Betonu veidi
Betons ir mākslīgs akmens, kas rodas, sacietējot saistvielu, smilts, oļu (šķembu) un ūdens maisījumam. Kā saistvielu izmanto cementu, ģipsi, kaļķus un bitumenu.
Pēc tilpumsvara sausā stāvoklī betonu iedala:
a) parastais smagais betons – ar tilpumsvaru, lielāku par 1800 kg/m3. To lieto blīvu nesošo dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanai (stabiem, sijām, pārsedzēm u.c.);
b) vieglbetoni – ar tilpumsvaru no 500 līdz 1800 kg/m3. Tos lieto nesošo un sienu konstrukciju izgatavošanai, kas vienlaicīgi apmierina kā izturības, tā siltumizolācijas prasības;
c) sevišķi vieglie betoni – ar tilpumsvaru, mazāku par 500 kg/m3. Tos lieto tikai kā siltumizolācijas materiālu.
Atkarībā no materiāla struktūras vieglbetonus var iedalīt:
a) šūnu betoni – (gāzbetons, putu betons, gāzu silikāts un putu silikāts) ar tilpumsvaru 300 līdz 1200 kg/m3;
b) betoni ar dabiskām vai mākslīgām porainām pildvielām (keramzīts, izdedži, pelni, agloporīts) un tilpumsvaru 800 - 1800 kg/m3;
c) bezsmilšu lielporu betoni no blīvām vai porainām rupjām pildvielām ar tilpumsvaru 500 - 1800 kg/m3. Tos lieto kā sienu materiālu;
d) betoni ar organiskām pildvielām – zāģu un ēveļu skaidām, salmiem, niedrēm, spaļiem u.tml. Tos lieto kā sienu materiālu ar labām siltumizolācijas īpašībām.
Betona kvalitāti nosaka tā marka. Betona marka ir 20x20x20 cm lielu kubveida paraugu izturība uz spiedi, kas 28 dienas cietējuši mitros apstākļos +18 līdz +22oC temperatūrā (ГОСТ 10180-62).
1. Lielporu betons
…
