Monopols un tā darbība Latvijā

Monopola būtība
Tirgu veido mijiedarbība starp pircēju kā tirgus pieprasījuma pārstāvi un pārdevēju kā tirgus piedāvājuma pārstāvi, kuri savā darbībā veido tirgus cenu. Par galveno tirgus attiecību atšķirību uzskata konkurenci, kas atkarībā no tās īstenošanas veida ir pilnīga vai nepilnīga. Pilnīgu un nepilnīgu konkurenci raksturo atsevišķa pārdevēja (pircēja) ietekmes pakāpe uz tirgus cenu.
Tirgus struktūra,
1. kurā darbojas liels skaits nelielu firmu, kas ražo viendabīgu produkciju,
2. kad iekļūšana un izkļūšana no tirgus ir salīdzinoši vienkārša,
3. kur visiem pārdevējiem un pircējiem ir pilnīga informācija par pārdodamo preču cenām, kad nevienai firmai nepieder tirgus daļa tādā apmērā, lai spētu ietekmēt produkta cenu, ir pilnīga konkurence.
Šajā vidē tirgus dalībniekiem ir motivācija efektīvi izmantot resursus.
Tam pilnīgs pretstats ir nepilnīgā konkurence, ko 1933. gadā izdotajā grāmatā „Nepilnīgās konkurences ekonomika” apskata Kembridžas universitātes pasniedzēja Džoana Robinsone, kura nepilnīgo konkurenci uzskatīja par galveno kapitālisma mīnusu. Saglabājos augstāku cenu, nekā tā būtu pilnīgas konkurences apstākļos, uzņēmēji saņem lielākus ienākumus, toties patērētāji zaudē. Taču šajā laikā ekonomika funkcionē, nenodrošinot maksimāli iespējamo nodarbinātību un preču un pakalpojumu ražošanu. Tas savukārt izraisa bezdarbu un politisko nestabilitāti.
Šāds tirgus modelis ir monopols (kas cēlies no grieķu vārda ‘mono’ – viens, ‘polo’ – pārdevējs), kur viens preču/pakalpojumu pārdevējs kontrolē visu tās preces ražošanas nozari, kurai nav tuvu aizvietotāju. Apskatot to plašākā nozīmē, tā var būt liela un ne tik liela firma/uzņēmums, kuram ir vara diktēt tirgus cenu un tas kontrolē lielu preces tirgus daļu.

…