Morālā kaitējuma atlīdzība Latvijā un ārzemēs (studiju darbs saistību tiesībās)

Morālais kaitējums nozīmē negatīvas izmaiņas cilvēka psihē, kas izpaužas cilvēka fiziskās vai garīgās ciešanās. Morālais kaitējums kā ciešanas nozīmē, kad konkrēta rīcība iespaido cietušā apziņu un rada cietušajam kādu noteiktu fizisku reakciju. Pie šādas rīcības ir pieskaitāmi arī ar likumu aizsargāto personas nemantisko tiesību un labumu aizskārumi, kas izpaužās:1
nepatīkamu sajūtu formā (fiziskas ciešanas)
pārdzīvojumos (garīgas ciešanas).
Pārdzīvojumu pamatā var būt bailes, kauns, pazemojums vai cits psiholoģiskā aspektā negatīvs cilvēka stāvoklis.
Tātad, jebkura prettiesiska darbība vai bezdarbība var radīt dažādas pakāpes ciešanas un pilnīgi vai daļēji liegt cilvēkam psihisko labsajūtu.
Pastāv vairākas teorijas un tiesībpiemērošanas rakstura problēmas mantiskas kompensācijas noteikšanā par morālo kaitējumu. Līdz šim brīdim tiesu praksē nav vienprātības par mantiskas kompensācijas noteikšanā piemērojamiem kritērijiem.
Tātad, lai gan visbiežāk civiltiesiska pārkāpuma rezultātā tiek nodarīts mantisks kai­tējums, taču pastāv gadījumi, kad tiek aizskārtas arī cietušā personiskās tiesības, piem.:
dzīvība
brīvība
veselība
līdztiesība
vārda, goda, cieņas un personiskās dzīves neaizskaramība
autorība
sievietes nevainība
u.c,
Šīs vērtības valsts uzskata par augstākajām pamatvērtībām, kas tai ir jāaiz­sargā, jo šo personisko tiesību vērtība slēpjas tajā apstāklī, ka tās pastāv pašas par sevi un to reālas pielietošanas iespēja nosaka cilvēka stā­vokli sabiedrībā. Izpratne par cilvēku tiesībām ir veidojusies ilgstoši un par to nozīmīgumu liecina starptautisku dokumentu pieņemšana, piemēram, 1948. gada 10. decembra ANO «Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija».
Morālā kaitējuma institūts ārvalstu tiesībās un tiesu praksē tiek plaši piemērots. Savukārt dzīvības un veselības nemantiskā kaitējuma kompensēšanas trūkums Latvijas Republikas li­kumdošanas aktos ir izskaidrojams ar to, ka gan likumdošana pēc otrā pasaules kara Latvijā, gan arī atjaunotais Civillikums pēc savas būtības nemantisku (morālu) kaitējumu sākotnēji neatzina un arī patlaban neatzīst, nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzība tiek piemērota kā izņēmums, un, ja par konkrēto tiesībaizskārumu likumā netiek paredzēta iespēja pieprasīt nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzību, tad tiesa neapmierina šādu prasību. …