Centrālā nervu sistēma regulē atsevišķos orgānos noritošos procesus un saskaņo to darbību. Nervu sistēma nodrošina koordināciju ne tikai starp atsevišķiem orgāniem, bet arī starp organismu un ārējo vidi. Receptori uztver pārmaiņas kā organismā, tā arī ārējā vidē un ierosina uzbudinājuma impulsus aferentajā nervu šķiedrā. Uzbudinājums nonāk centrālajā nervu sistēmā (CNS), pārveidojas un no turienes kā impulss darbībai dodas uz orgāniem. Šis sarežģītais process norisinās ļoti ātri- dažās sekundes desmitdaļās. Bez precīza un ātra neirālās regulācijas mehānisma cilvēka organisms vēl darbojas arī pēc izcelšanās vecākais humorālās regulācijas mehānisms, kas saistīts ar organisma iekšējās vides šķidrumiem, kuros cirkulē fizioloģiski aktīvas vielas. Abi regulācijas mehānismi ir cieši saistīti un atrodas pastāvīgā mijiedarbībā. Bieži vien kairinātāji iedarbojas vienlaicīgi kā uz neirālo, tā uz humorālo regulācijas mehānismu.
Nervu sistēmas strukturālā vienība ir neirons. Nervu sistēmas funkcijas nodrošina noteiktā secībā sakārtoti neironi, kuru izaugumi savstarpēji svieno dažādas centrālās nervu sistēmas daļas un visus pārējos orgānus.
Centrālā nervu sistēma sastāv no galvas smadzenēm un muguras smadzenēm. Tās šķērsgriezumā ir redzami divi pēc krāsas atšķirīgi slāni- viens ir pelēks, bet otrs ir balts. Šos slāņus sauc par pelēko un balto vielu. Pelēkā viela sastāv galvenokārt no nervu šūnām, bet baltā viela- galvenokārt no nervu šūnu garajiem izaugumiem (aksoniem). …