Eiropas kopienu dibināšanas līgums
Šis Eiropas Kopienas normatīvais akts nav tieši muitas lietas regulējošs. Uzdevums ir konsekventi un solidāri attīstīt dalībvalstu un to tautu attiecības. Savienības mērķis ir -veicināt ekonomisku un sociālu attīstību un augstu nodarbinātību, kā arī panākt līdzsvarotu un noturīgu attīstību, jo īpaši, radot telpu bez iekšējām robežām, stiprinot ekonomisko un sociālo kohēziju un nodibinot ekonomisko un monetāro savienību, kuras galamērķis saskaņā ar šo Līgumu paredz vienotu valūtu; stiprināt dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzību, ieviešot Savienības pilsonību; saglabāt un attīstīt Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu; Vienā no nodaļām tiek apskatīti noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku;
Tomēr ir atrunāti arī jautājumi, kuros tiek runāts par muitas kompetencē esošiem jautājumiem: Sadaļā par noteikumiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās tiek ietverts arī tas, ka ciešāk jāsadarbojas dalībvalstu policijai, muitas iestādēm un citām kompetentām dalībvalstu iestādēm. Kopīga rīcība policijas sadarbības jomā ir: operatīva sadarbība starp dalībvalstu kompetentām iestādēm, tostarp policiju, muitas un citām dalībvalstu speciālajām tiesību aizsardzības iestādēm, noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas jautājumos;
Līgums paredz starp dalībvalstīm aizliegt muitas nodokļus un preču importa un eksporta kvantitatīvos
ierobežojumus un citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību; Kopienas pamats ir muitas savienība, kas aptver visu preču tirdzniecību un paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējus ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī ieviest kopējus muitas tarifus attiecībās ar trešām valstīm. Lai veicinātu muitu sadarbību. Ņem vērā
a) vajadzību veicināt tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;
b) pārmaiņas konkurences apstākļos Kopienā, ciktāl tās uzlabo uzņēmumu konkurētspēju;
c) Kopienas prasības attiecībā uz apgādi ar izejvielām un pusfabrikātiem; šajā sakarā Komisija
gādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā;
d) vajadzību izvairīties no nopietniem traucēkļiem dalībvalstu tautsaimniecībā un panākt ražošanas
racionālu attīstību un patēriņa pieaugumu Kopienā.
Par kopējo tirdzniecības politiku tiek atrunāti jautājumi muitas jomā-Lai dalībvalstis, savā starpā nodibinot muitas savienību, vispārēju interešu labad tiecas veicināt pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un muitas šķēršļu mazināšanu.
Atrunājot aizjūras zemju un teritoriju asociēšanu, zemes un teritorijas ārpus Eiropas, kuras uztur īpašas
attiecības ar Dāniju, Franciju, Nīderlandi un Apvienoto Karalisti, tomēr var uzlikt muitas nodokļus, kas vajadzīgi to attīstībai un industrializācijai vai arī papildina to budžetu kā fiskāli nodokļi.
Vispārīgajos un nobeiguma noteikumos nosaka arī gadījumus, kad Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma piemērošana neliek grozīt muitas režīmu, ka Kopienas ir atbrīvotas no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; Kopienas ir atbrīvotas arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to publikācijām.
…
