1995.gada valsts budžeta krīze uzrādīja bīstamu simptomu Latvijas nodokļu sistēmā – netika ievākti plānotie 475 milj. Ls.
Protams, var vainot budžeta sastādītājus par utopiski lielu ieņēmumu paredzējumu, tomēr īstais vaininieks šajā situācijā bija Valsts Ieņēmumu Dienests, kura darbības neefektivitātes dēļ, valsts budžetā iestājās krīze.
Tā kā Muitas Departaments ir VID struktūrvienība, tad daļa atbildības bija jāuzņemas arī tam, lai gan ieņēmumi no muitas nodokļa daudz neatšķīrās no plānotā. Šī situācija gan vairāk saistīta ar apstākli, ka ir zudusi cerība ievākt muitas nodokli no visām precēm, kuras šķērsojušas LR robežu, jo pašreizējais stāvoklis muitas sistēmā neatļauj to izdarīt.
Kursa darba tēmu izvēlējos divu apstākļu dēļ:
1.sabiedrības neuzticība muitai (uzpērkamība, skandāli, vadības maiņa Rīgas Muitā, birokrātisms, u.c.).
2.mans pašreizējais darbs ir cieši saistīts ar muitu (visa veida importa, eksporta un tranzīta darījumi, deklarēšana, u.c., vairāk kā 4.gadu stāžs).
Šī kursa darba mērķis ir analizēt muitas dienesta un nodokļu ietekmi valsts ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vērtēt muitas darbību regulējošo likumdošanu (LR Muitas Kodekss un likums par “Muitas nodokli (tarifiem)” LR, izpētīt iepriekš minēto likumu pielietojumu un to ietekmi uz LR ārējo tirdzniecību.
Šis likums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas muitas teritorijā preces un citus priekšmetus apliek ar muitas nodokli, piemērojot muitas tarifos norādītās muitas nodokļa likmes.
Muitas tarifs ir noteiktā sistēmā apkopotas muitas nodokļa likmes.
Muitas nodokli noteiktā kārtībā saskaņā ar šo likumu valsts budžetā iemaksā fiziskas vai juridiskas personas, kas ieved LR vai izved no tās preces vai citus priekšmetus.
Muitas nodokli nosaka, pamatojoties uz:
1.preču vai citu priekšmetu muitas vērtību (invoisā, rēķinā uzrādītā vērtība, jeb “valsts noteiktās” cenas par “gabaliem” vai “kilogramu” vērtību);
2.muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru.
3.Likumā un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču un citu priekšmetu izcelsmes noteikumiem (EUR1, EUR2, izcelsmes sertifikāti ISO 9001, ISO 9002)
Ievedmuitas nodokļa likmes nosaka procentos no preču vai citu priekšmetu muitas vērtības vai latos atbilstoši preču un citu priekšmetu mērvienībai. Vienai un tai pašai precei vai priekšmetam var noteikt dažādas (sezonas) muitas nodokļa likmes, norādot muitas tarifos to darbības laiku. Nodokļu likmes ir stingrās (fiksētās) un proporcionālās (%). Piemēram, ievedot cukuru – 0,12 Ls/kg.
Ievedmuitas nodokļu likmes iedalās:
1.pamatlikme;
2.likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā vislielākās labvēlības režīms.
3.Likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā brīvās tirdzniecības režīms;
4.Likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, kurām Latvija piešķīrusi tirdzniecības atvieglojumus.…
