17. gs. Gustava II vadībā Zviedrija pamazām sāka veidoties par lielvalsti. Zviedru ekspansija skāra arī Latvijas teritoriju, un līdz ar zviedru laiku iestāšanos tagadējās Vidzemes teritorijā nāca daudz pārmaiņu, kas būtiski ietekmēja latviešu zemnieku – dzimtcilvēku un muižnieku dzīves. Zeme bija karu izpostīta, cilvēki-bada un mēra novājināti, tāpēc vajadzēja atrast veidu, kā to visu savest kārtībā. Gustava Ādolfa un viņa padomdevēja Johana Šites vadībā tika izveidoti jauni pārvaldes orgāni un tiesu sistēma. Vidzeme tika sadalīta četros apriņķos, katra ar savu priekšnieku un kārtības tiesnesi. Tika uzlaboti ceļi un būvēti tilti, ievestās un izvestās preces tika apliktas ar nodokli. Bet pašas galvenās reformas bija saistītas tieši ar zemnieku un muižnieku ikdienu. Muižu redukcija bija sākums daudzām citām ar zemnieku un muižnieku dzīvi saistītām reformām. Vai tas darīja zemniekus brīvākus? Svarīgi ir aplūkot arī tādas pārmaiņas kā baznīcas reforma un izglītības reforma, jo, lai atrastu atbildi uz šo jautājumu, jāņem vērā visu pārmaiņu negatīvās un pozitīvās puses. Tāpēc katra no šīm reformām tiks sīkāk apskatīta šajā referātā.
Tā kā Zviedrija bija tipiska luterticīgo valsts, arī jauniekarotās zemes bija jāpievērš šai ticībai, tapēc tika veikta reliģiska tipa reforma, kuras rezultātā tika izveidota luterāņu baznīcas konsistorija. Par tās vadītāju karalis iecēla superintendantu. Zemnieku brīvību tas stipri ierobežoja, jo šī reliģija tika uzspiesta. Bībele tika iztulkota latviešu valodā, kas ļāva vieglāk apgūt Dieva vārdus. Zviedriem bija slikts paradums – medīt un sodīt raganas - parasti ar nāvi. Par raganām var uzskatīt pagānus, dziedniekus, līgavu zagļus un citus seno latviešu paražu atbalstītājus. Šādas sankcijas vairs neļāva latviešiem piekopt savas senās tradīcijas, kā arī katolicisma piekritējiem nācās pievērsties luterānismam. Zemnieki nepārtraukti tika biedēti no mācītāju puses sprediķu laikā, jo baznīcas apmeklējums bija obligāts, pretējā gadījumā zemniekiem draudēja naudas sods. Bieži zemnieki tika sodīti ar pērienu. Šīs sankcijas bija tik radikālas, ka daži zemnieki tika piesieti pie kauna stabiem, kas atradās baznīcu tuvumā, vai arī ieslēgti siekstās. Tas kalpoja kā bieds citiem un kā pazemojums visu acu priekšā soda cietējam. Par personības neaizskaramības brīvību te nevar būt ne runas.…
