Praktiski ir divi straumēšanas veidi – tiešsaistes straumēšana un faila straumēšana. Galvenā atšķirība ir tā, ka tiešsaistes straumēšanai nepieciešams lielāks joslas platums ap 500 kbit/s salīdzinot ar faila straumēšanu (300 kbit/s), jo tiešsaistes video tiek kodēts kādā no straumēšanas formātiem pirms video nonākšanas pie lietotājiem. Tātad ir svarīgi, lai visi procesi notiktu secīgi un bez traucējumiem, to nodrošina straumēšanas protokoli.
Kopumā var teikt, ka multimediju straumēšana dod iespēju interneta lietotājiem pilnvērtīgāk atspoguļot notikumus video veidā, jo vēl pirms kādiem 10 gadiem praktiski visa internetā pieejamā informācija bija pieejama teksta un labākajā gadījumā attēlu veidā. Piemēram, lai pavēstītu par kaut kādu neparastu dabas parādību, to vajadzēja sīki aprakstīt ar salīdzinājumu un epitetu palīdzību, bet mūsdienās to var vienkārši nofilmēt un ievietot internetā, tas ir daudz efektīvāks informācijas pasniegšanas un uztveršanas veids.
Pietam video straumēšana ir lielisks izklaides veids, jo ir ļoti daudz WEB portālu, kuros tiek ievietoti smieklīgi un interesanti atgadījumi, kurus cilvēki ir nofilmējuši un vēlas to parādīt citiem. Tādi video hostingi kā YouTube un Vimeo mūsdienās ir ļoti populāri, jo parastiem lietotājiem, lai padalītos ar savu video nav nepieciešams veidot nekādas straumēšanas sistēmas, viņiem atliek vienkārši ielādēt savu video uz, piemēram, YouTube servera un visi varēs redzēt un komentēt šo video. Vēl viena lieliska iespēja, ko paver multimediju straumēšana ir podkāstu (lietotāju ierakstītu, brīvi pieejamu audio failu) un video blogu veidošana. Ko veiksmīgi izmanto arī latviešu blogeri, labs piemērs ir podkāsts http://podraide.lv un video blogs http://ansisegle.lv .
…
