Jau senatnē pastāvēja apziņa, ka nepieciešams dzīvot pasaules mērogā, proti, globāli. Tas gan tika panākts dažādi. Palielinot ietekmi: iekarojot citas zemes, izveidojot kolonijas, aktīvi tirgojoties starp divām pasaules daļām, tas lai paliek pagātnē. Pašlaik notiek process, ko speciālisti nosaukuši par globalizāciju. Runājot par globalizācijas procesa pamatiem, var apgalvot, ka arī modernās globalizācijas īpašības iezīmējās jau tālajā pagātnē. Tā saknes aiziet laikā, kad koloniālo impēriju izveidošanās iezīmēja pirmās starptautiskās ekonomiskās attiecības. Mūsdienās aizvien vairāk uzņēmumu veic savu darbību vairāku valstu robežās, aizvien vairāk valstu iesaistās globālo organizāciju robežās, aizvien vairāk cilvēkiem mājas ir visa pasaule. Pats tāda veida process, nemaz nav jauns, bet pēdējos desmit gados ieguvis specifisku veidolu, kuram tad arī dots nosaukums “globalizācija”.
Globalizācija joprojām ir moderns un vāji definēts jēdziens, ar kuru dažādi autori mēdz apzīmēt visai atšķirīgas lietas. Neskatoties uz šo interpretācijas daudzveidību, globalizācija tomēr attiecas uz reālām, nevis iztēlotām pārmaiņām, kas skar visdažādākās jomas – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, starptautiskās preču, pakalpojumu, kapitāla, cilvēku un ideju plūsmas, pasaules vides stāvokli, u.c. jomas. Šīs pārmaiņas katrā no iepriekš minētajām jomām izpaužas nedaudz atšķirīgi, tomēr tām ir vairāki kopīgi pamatelementi. Pirmkārt, globalizācijas process nozīmē ekonomisko, sociālo, politisko un ekoloģisko parādību mēroga pieaugumu, kas saistīts ar otru šī procesa pamatiezīmi – savstarpējās atkarības attiecību intensitātes un skaita palielināšanos.…