1.Būvelementa attīstība
Starpsienas kā būvelements ir zināmas un pielietotas ļoti ilgi. Agrākos laikos starpsienu veidi un materiāli no kurām tās būvē bija maz, bet mūsdienās materiālu piedāvājums ir pietiekoši liels, it īpaši mūra starpsienām.
Mūra starpsienas ir nenesošās iekšsienas, kas lielāku telpu sadala vairākās mazākās telpās. Starpsienas iebūvē starp ēkas ārsienām un nesošajām iekšsienām. Atšķirībā no nenesošajām sienām starpsienas uzņem tikai pašsvara slodzi.
Lai mazāka būtu slodze uz pārsegumu, mūra starpsienām jābūt vieglām, un, lai tās aizņemtu mazāku platību, tām jābūt plānām, tomēr pietiekami izturīgām un noturīgām, bet nepieciešamības gadījumā – arī ar labām skaņizolācijas ( ja starpsienas atrodas starp dzīvojamām istabām) un siltumizolācijas īpašībām ( ja starpsienas atdala apkurināmas telpas no neapkurināmām) vai pietiekami ugunsizturīgām un mitrumizturīgām.
No sanitārhigēniskā viedokļa mūra starpsienu virsmai jābūt gludai, bez spraugām un plaisām, kā arī viegli tīrāmai. Starpsienu biezums atkarīgs no to materiāla un norobežojamo telpu rakstura.
Pēc konstruktīvā risinājuma izšķir karkasa starpsienas un pilnās(blīvās) starpsienas. Karkasa starpsienas savukārt var būt ar aizpildījumu vai tukšas. Starpsienu funkcijas bieži veic arī iebūvētie skapji. Starpsienu elementus izgatavo rūpnīcās, bet tos var izgatavot arī uz vietas.
Pēc izmantotajiem materiāliem izšķir koka, ķieģeļu, stikla bloku, ģipškartona lokšņu, vieglbetona (bloku un monolītās) un citas starpsienas, kā arī starpsienas, kas veidotas no vairākiem materiāliem.
Mūra starpsienas ierīko pēc tam, kad izveidotas ārsienas, nesošās iekšsienas un pārsegumi( vēlams-arī jumta segums).
Pie mūra starpsienām pieder- gāzbetona plātņu starpsienas, ķieģeļu starpsienas, ģipša plātņu starpsienas, stikla bloku starpsienas un arī monolītās starpsienas.
…