Mūsdienu rietumu civilizāciju un pirmatnējo kultūru saskarsmes konfrontācija - Madagaskara

Referātā par mūsdienu Rietumu civilizāciju un pirmatnējo kultūru saskarsmes konfrontāciju, izvēlētā teritorija ir Madagaskara. Tā ir sala, kur vēl joprojām saglabājušās pirmatnējās kultūras iezīmes, tai raksturīgais dzīves veids, tradīcijas un vērtības, lai arī šī valsts ir bijusi kolonizēta.
Galvenais referāta uzdevums ir gūt ieskatu Madagaskaras iedzīvotāju (malagasu) kultūrā, to patreizējā dzīves veidā, un kādas sekas šo iezemiešu kultūrā ir atstājuši ieceļotāji. Lai šos jautājumus izprastu, tiek sniegts vispārējs Madagaskaras raksturojums, kā arī dati par šīs valsts vēsturi un kultūru.
Balstoties uz gūto informāciju, referāta noslēdzošajā daļā izvirzīti secinājumi.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Madagaskara atrodas Indijas okeānā, dienvidaustrumos no Āfrikas un no kontinenta to atdala Mozambikas šaurums. 1580 km gara un 570 km plata, Madagaskara ir ceturtā lielākā sala pasaulē. Tās ievērojamākā pazīme ir krauja - kalnu grēda, kas stiepjas visa austrumu krasta garumā.
Šī sala ir dabas mīļotāju paradīze. Tā ir vairāk nekā divas reizes lielāka par Lielbritāniju, un tajā ir ne mazāk kā seši dažādi mikroklimati.
Platība: 587 040 km2.
Pamatiedzīvotāji: malagasi.
Iedzīvotāju skaits: 17.26 milj. (iedzīvotāju skaists strauji palielinājies, 1900. gadā iedzīvotāju skaits bija 2.2 milj.). Madagaskaru apdzīvo 18 etniskās grupas, no kurām lielākās ir Marina un Betsileo (centrālajā rajonā), Betsimisaraka (austrumu piekrastē) un Sakalava (rietumu piekrastē).
Valsts iekārta: Republika.
Prezidents: Marks Ravalomanana.
Galvaspilsēta: Antananariva.
Lielākās pilsētas: Fianarancua, Tuamasina, Anceranana.
Oficiālā valoda: malagasu, franču.
Reliģija: tradicionālās reliģijas (50 %), kristietība – katoticisms un protestantisms (40 %), islāms (10 %).…