Viscaur cilvēces vēsturei ir vijusies tendence, kā cilvēki panāk izmaiņas – tās ir vai nu racionālas sarunas vai dramatiskas vardarbīgas rīcības. Vīrieši un sievietes, kurus vada noteiktas morālas, psiholoģiskas un kulturālas uztveres, bieži kļūst nepacietīgi dēļ politiskajiem procesiem un to lēnās norises. Cilvēkiem piemīt utopiska “dāvana” - skaidra labākas pasaules vīzija. Šīs utopiskās vīzijas ieviešana caur gadu simteņiem ir nesušas nežēlīga terorisma un mierīgas, bet sāpīgi lēnas politiskās rīcības kombināciju. Šajā situācijā teroristi bieži atrod iespēju rīkoties. Neprofesionālas valdības uzstājas pret šādu terorismu, izsaucot pretī vēl nežēlīgāku rīcību.
§ Kā risks starptautiskajai stabilitātei un drošībai ir vērtējama starptautiskā terorisma izplatība, kas var izpausties arī kā politiskais terorisms. Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados - teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei. Starptautiskajam terorismam raksturīga ir globāla tīkla izveide un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu aktivitātes.
Terorismam kā vārdam vai koncepcijai nav skaidras definīcijas, kurai visa sabiedrība varētu piekrist, bet katrs zina, ko mēs ar to domājam. Terorisms ir iebiedēšanas ekstremāla forma. Mūsu laikos to plaši var klasificēt kā radītu no divām motivācijām: politika vai reliģija.
Viena no definīcijām varētu būt: Terorisms, lietv. - terora un nežēlības izmantošana, lai iebiedētu, pakļautu, jo sevišķi kā politisks ierocis vai politika. Terorisms darbībā piesaista uzmanību un to veic viens cilvēks vai grupa pret citu personu vai grupu. Viens primārais mērķis ir iedvest teroru mērķa cilvēkā vai cilvēkos. Cits mērķis ir panākt politisku un/vai reliģisku varu.…