Ievads
Mūžība. Jēdziens ko mēs ikdienā katrs lietojam, taču ne vienmēr ar izpratni par to, ko tas mums īsti nozīmē. Vienam mūžība ir laime, mīlestība, citam saule, citam – Dievs, vēl kādam tas ir vienkāršs jēdziens. Taču tās patieso nozīmi, manuprāt, ļoti, labi, precīzi un emocionāli ir parādījis Ojārs Vācietis savos dzejoļu krājumos „Dzegužlaiks”, „Aiz simtās slāpes”, „Visāda garuma stundas” un „Antracīts”.
Ja Visvaldis Lāms apgalvo, ka „Ojārs Vācietis patiesi elpoja kopā ar laikmetu, tāpēc arī rakstīja laikmetam – kā viņš ticēja, sajuta, pārdzīvoja” [2; 182], es gribētu šajā referātā pierādīt, ka viņš elpoja mūžību un tai arī rakstīja. Ojāra Vācieša dzeja ir un es zinu, ka būs aktuāla mūžīgi, tāpat arī viņa vārds.
Referāta temata izvēli ietekmēja tas, ka, lasot O. Vācieša dzejoļus, ik pa laikam parādījās vārds mūžība un viss ar to saistītais. Radās vēlēšanās uzzināt, kā jēdziens un attieksme pret mūžību atklājas O. Vācieša dzejā un vai tā kaut nedaudz sakrīt arī ar manu izpratni. Arī literatūras mācību procesā Ojāram Vācietim ierādāma pienācīga vieta, un skolēniem var pastāstīt par kādu konkrētu motīvu viņa daiļradē. Iepriekš teiktais arī noteica referāta temata aktualitāti.
Darba mērķis: izpētīt un apkopot Ojāra Vācieša dzejā izmatoto mūžības motīvu un analizēt to.
Referāta struktūra – ievads, divas nodaļas, kurās atklāts mūžība kā motīvs Ojāra Vācieša dzejoļos un tas, kā to palīdz atklāt mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Darba noslēgumā piedāvāts kopsavilkums un izmantotās literatūras un avotu saraksts, kurā ir 8 vienības.
Ojāra Vācieša dzejoļu krājumos „Dzegužlaiks”, „Aiz simtās slāpes”, „Visāda garuma stundas” un „Antracīts” viens no, manuprāt, būtiskajiem motīviem ir mūžība. Kas tad tā ir? Man mūžība saistās ar bezgalīgām lietām. Smaids, laime, prieks, saule, cerības un vilšanās, sienāža lēciens, atmiņas utt.. Taču vai mani priekšstati par mūžību sakrīt ar šī lielā dzejnieka uzskatiem?…
