Mūzikas ietekme uz cilvēka psihi nav apšaubāma. Daži skaņdarbi spēj mūs uzlādēt ar optimismu, citi nomāc, vēl citi var novest līdz transam vai pat narkotiskam neprātam. Agresīvs kāpjošs ritms aktivizē un iedarbojas atbrīvojoši, ko varam redzēt rokmūzikas koncertos. Lēnāki tempi savukārt nomierina. Minora tonalitāte raisa skumjas un melanholiju, mažors uzlabo garastāvokli. Mūzikas terapijas speciālisti uzskata, ka nervu slimnieku ārstēšanā jebkura mūzika var būt dziedējoša. Mūzikas izraisītais dvēseles satraukums ļauj slimniekam atkal pārdzīvot slāpētas emocijas, pārvarēt psihiskas blokādes, aiztures un bailes. Līdz ar citiem hormoniem mūsu organisms ražo endorfīnus un enkefalīnus. To pareizais līmenis nodrošina psihisku līdzsvaru un harmoniju. Ja endorfīnu ir par maz, izjūtam skumjas un zūd dzīvesprieks, ja par daudz – esam pārlieku uzbudināti. Kādēļ vienam šie hormoni izdalās vairāk, bet citam mazāk, nav zināms. Taču noskaidrots, ka mūzikas klausīšanās palīdz ierosināt smadzenes, lai laimes hormoni veidotos intensīvāk, bet ne katrs skaņdarbs var šādu uzdevumu veikt. Krievu psihoneirologs V. Ņekrasovs uzskata, ka mūzikas skaņām ir jābūt līdzīgām jūras viļņiem, kas ceļas un krīt. Šādu ritmu var saklausīt The Beatles dziesmā ‘’Yesterday’’ vai dažās Elvisa Preslija dziesmās. Skaņdarbi spēj paātrināt vai palēnināt sirdsdarbību, vielmaiņu, palielināt redzes, taustes un ožas jutīgumu. F. Lista Ungāru rapsodija spēj uzlabot elpošanu. Maršs no Verdi operas Aīda paaugstina asinsspiedienu. Mūzika var arī stiprināt imūnsistēmu. Liega melodija atvieglo ciešanas un mazina sāpju sajūtu. Marša tempā atskaņotas vieglas mūzikas klausīšanās mobilizē dzemdētāju, palīdz novērst uzmanību no sāpēm, nomierina. Grūtnieces labvēlīgi ietekmē zemas vīriešu balsis ar siltu tembru, piemēram, Iglesiass, Sinatra, Stings. Tās sievietēm dod drošības izjūtu. Topošajām māmiņām piemērota ir maigi aktivizējoša, priecīga, lēna marša tempā sarakstīta mūzika, kura izkliedē bailes par sevi un gaidāmo mazuli. Tā nedrīkst būt pārāk skaļa, lai nenoslāpētu mātes sirdspukstus, kurus bērniņš dzird jau no trešās attīstības nedēļas. Spēcīgākas skaņas no ārpuses auglis uztver kā uzbrukumu, savukārt maigas skaņas viņu ietekmē labvēlīgi. - Ja esi noguris un sliktā garastāvoklī, paklausies R. Šūmaņa Sapņojumu vai dzīvespriecīgu deju mūziku.
Ja māc drūmas domas un neredzi nekam jēgu, paklausies skumjas melodijas, tai laikā guļus stāvoklī veicot vingrojumus, kas līdzīgi kaķa kustībām. Saritinies kamoliņā un pēc tam uzmet kūkumu. Beidz ar Štrausa valšiem. …
