Mūzika un tās nozīme bērna emocionalitātes attīstībā

Izrādās, tās prāta operācijas, tie psihiskie un psiholoģiskie stāvokļi, kas veidojas mūzikas izpildījuma laikā, ir tik nozīmīgi, ka neirologs H. Čugani iesaka vecākiem pieteikt savus bērnus mūzikas nodarbībām, jo tādā veidā viņi iegūs labu smadzeņu anatomiju.
Arī pazīstami psiholog (H. Gārdners, D. Kempbels) un ārsti ir pārliecināti, ka tieši muzikālā inteliģence visjūtamāk ietekmē katra indivīda emocionālo un intelektuālo attīstību.
Kā jau iepriekš minēts, jau pirms mūsu ēras mūzika bija vislabākais līdzeklis cilvēku audzināšanai, tā kā veido cilvēka cildenas jūtas un attīsta prātu. Tātad, ir jāmuzicē.
J. Birzkops uzsver, ka šis ieteikums ir ļoti pārliecinošs, jo speciālisti beidzot ir tikuši skaidrībā vēl ar vienu strīdīgu jautājumu. Proti, biomediķi secinājuši, ka principā nav nemuzikālu bērnu. Piemēram, attīstošai (intuitīvai) instrumentspēlei maz traucē muzikālās dzirdes nepilnības, tas, ka audzēknis nevar precīzi nodziedāt dotās skaņas, jo, piemēram, klavieres taču pašas par sevi skan pareizi Turklāt, ne jau mākslinieciskais izpildījums, bet pats muzicēšanas process šoreiz ir svarīgākais [Birzkops J.I. Attīstošā klavierspēle.].
Mūzikas ietekme ir kompleksa. Tiek attīstītas, pirmām kārtām, muzikālās spējas, skaņu augstumu dzirde, ritma un harmonijas izjūta, muzikālā atmiņa un specifiskas izpildītājspējas, piemēram, radošā iztēle, pirkstu koordinācija, taktilā izjūta, smalki diferencētā skaņas intensitātes un skaņu ilguma attiecību izjūtas, kā arī emocijas. Visu šo spēju attīstībai ir liela, līdz šim maznovērtēta nozīme indivīda kopējā intelekta attīstībai.

…