Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos

Muzikāls darbs ir visdažādāko skaņu kombinācijas ar vai bez teksta, kas radīts izpildīšanai ar mūzikas instrumentiem un/vai balsi. Muzikāli darbi ir arī audiovizuālu darbu sastāvdaļa. Visbiežākie muzikālu darbu veidi, ko aizsargā likumdošana, ir publicēšana (notis, fonogramma) un jebkāda izziņošana, reproducēšana, publisks izpildījums, izmantojums audiovizuāla darba sinhronizācijā, aranžējumā un fona mūzikā. Muzikāla darba izmantošanai ir jāsaņem autora piekrišana un jāmaksā autoratlīdzība.
„Aizsargāta tiek ikviena jebkurā tehniskā veidā ierakstīta skaņa.” Latvijas Autortiesību likumā skaņu ieraksts tiek definēts kā fonogramma, t.i., izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija. Svarīga skaņu ieraksta pazīme ir tā, ka ierakstītās skaņas ir iespējams atskaņot atkārtoti. Šī pazīme Latvijas Autortiesību likumā tiek raksturota kā fiksācija – skaņas iemiesojums materiālā formā, kas ir gan ierakstītas skaņas, gan jebkāda veida pieraksti un atzīmes.
Atkarībā no muzikālo darbu rakstura tie ir iedalāmi lielo tiesību un mazo tiesību darbos. Mazās tiesības ir muzikālu darbu (ar vai bez teksta) – atsevišķu dziesmu izmantošanas tiesības. Mazo tiesību darbus Latvijas Republikā administrē Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA). Lielās tiesības ir dramatisku un muzikāli dramatisku darbu izmantošanas tiesības. Pie šiem darbiem ir pieskaitāmas operas, baleti, mūzikli. Šo darbu izmantošanas atļauju var saņemt vai nu no autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas izdod vispārējas licences muzikālu darbu izmantošanai, sadala šo atlīdzību un izmaksā autoriem, vai arī, ja organizācijai šī atļauja nav dota, ir jāvēršas pie pašiem muzikālā darba autoriem. …