Mūzikas ierakstīšanas tehnoloģiju attīstība no Edisona fonogrāfa līdz mūsdienām

Darba nosaukums: Mūzikas ierakstīšanas tehnoloģiju attīstība no Edisona fonogrāfa līdz mūsdienām Darba autors: Zane Greidiņa Darba vadītājs: Rojas vidusskolas fizikas skolotājs Egils Mūrnieks Darba autore izvēlējās šo tēmu, jo vēlējās uzzināt, kā attīstījušās mūzikas tehnoloģijas un arī tāpēc, ka pati nespēj ikdienu bez tām iztēloties. Autorei likās interesanti noskaidrot, kā mainījusies skaņas kvalitāte un cik ļoti tā ir attīstījusies. Darba autore vēlas noskaidrot, cik daudz cilvēku mūsdienās ir dzirdējuši par senākām mūzikas atskaņošanas tehnoloģijām, un cik svarīga ikdienā ir skaņas kvalitāte. Pētījuma mērķis ir izpētīt mūzikas tehnoloģiju skaņu ierakstus un mūzikas atskaņošanas tehnoloģiju attīstību. Salīdzināt dažādu tehnoloģiju ierakstu kvalitāti. Izvirzītie uzdevumi mērķa sasniegšanai: Uzzināt, kas ir skaņa. Izpētīt skaņas tehnoloģijas attīstības vēsturi. Izpētīt dažādu tehnoloģiju ierakstu principus. Izveidot T. Edisona fonogrāfa modeli. Sameklēt dažādu līmeņu tehnoloģiju ierakstus un salīdzināt to kvalitāti. Raksturot skaņas grafikus. Veikt aptauju analizēšanu. Darba hipotēze: Attīstoties mūzikas atskaņošanas tehnoloģijām, attīstās arī skaņas kvalitāte. Zinātniski pētnieciskā darba 1.daļā ir vispārīgs apraksts par skaņu un skaņas frekvenci, tika apskatīti arī skaņas veidi un skaņa kino industrijā. Skaņa ir viens no nozīmīgākajiem, ja ne pats galvenais sazināšanās līdzeklis cilvēku sabiedrībā. Arī tehnikā skaņai ir svarīga loma. 2.daļā tiek aprakstīts kā attīstījušās mūzikas tehnoloģijas no fonogrāfa līdz mp3. Tiek aprakstīti arī vecāko mūzikas tehnoloģiju izgudrotāji, kā T.A.Edisons un E. Berliners. Mūzikas tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, un mūsdienās ir ērti lietojamas. 3. daļā ir aprakstīti dažādi ierakstu principi. Tā kā gramofonam bez plates nebūtu nekāda nozīme, jo tas neskanētu, tā arī pārējām atskaņošanas tehnoloģijām ir kāds princips, kur skaņa tika ierakstīta. Skaņas ierakstu principi no analogajiem ir pārgājuši uz digitālajiem. 4. daļā jeb pētnieciskajā daļā tiek pētīti dažādi skaņas grafiki, dažādām mūzikas tehnoloģijām. Tiek salīdzināta un analizēta skaņas kvalitāte. Autore salīdzina arī vienu ierakstu dažāda laika tehnoloģijās. 5. daļā autore apraksta, kā tika izveidots fonogrāfa modelis. Izveidotais modelis palīdzējā izprast fonogrāfa darbības principus. 6. daļā tiek noskaidrota Rojas iedzīvotāju informētība un zināšanas par mūzikas tehnoloģiju attīstību. Autore analizēja 60 anketas 2 vecuma grupās. Katra anketa sastāv no 10 jautājumiem. Šie jautājumi palīdzēja noskaidrot respondentu zināšanas par mūzikas tehnoloģiju attīstību un mūzikas tehnoloģiju nozīmi viņu ikdienā, kā arī kādas mūzikas tehnoloģijas respondenti zina.