ieskats pusaudzu intelektualo speju attistibas nozimei
1.MŪZIKAS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA LATVIJĀ
Mūzikas izglītību mūsu valstī veido pārdomāta, pakāpeniska sistēma. Tā saskaņojas pagājušā gadsimta sakrātajā kultūras pieredzē, sākot ar Ernesta Vīgnera Fonoloģijas institūtu (1920. – 1940.g), Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija (dibināta 1919.g), kas ir mūzikas izglītības augstākā virsotne (tagad J.Vītola Latvijas Valsts Mūzikas akadēmija) – plašās izglītības sistēmas piramīdas smaile. Piramīdu veido: mūzikas skolas, mūzikas vidusskolas jeb koledžas, mūzikas nodaļas pedagoģijas augstskolās, mūzikas akadēmija.
Labākais, ko mūsu valsts vēsturē atstājis padomju laiks, ir mūzikas skolu dibināšana visā Latvijā. Atgūstot neatkarību skolu tīkls arvien paplašinās gan mūzikas, gan mākslas jomā. Daudzviet abas mākslas apvienojas vienā mācību iestādē.
2003. gadā Latvijā ir 71 mūzikas skola, kurās mācās 11 076 audzēkņu,
32 mūzikas un mākslas skolas ar 4 310 audzēkņiem,
8 mūzikas vidusskolas ar 715 audzēkņiem.
Latvijā ir 3 pedagoģiskās augstskolas, kurās ir mūzikas nodaļas: - Liepājā, Daugavpilī, Rīgā.
Latvijas mūzikas augstskola – J. Vītola Mūzikas akadēmija.
Mūzikas skolu programma veidota ar profesionālu ievirzi. Tomēr lielākajai daļai audzēkņu mācību mērķis ir sevi vispusīgi izglītot – mākslai un mūzikai ir nenoliedzami augstvērtīga un paliekoša nozīme cilvēka iekšējās pasaules pilnveidošanā.
Mūzikas skolā mācīties iespējams šādas programmās:
klavieres,
stīgu instrumenti – vijole, čells,
tautas instrumenti – kokle, akordeons,
pūšamie instrumenti – flauta, klarnete, saksafons, trompete, mežrags u.c.,
vokālā programma- solo dziedāšana, kori.
