Ikviena cilvēka dzīvē mūzika ieņem zināmu lomu – daži cilvēki ir profesionāli saistīti ar mūziku, citi – amatieru līmenī. Pat tad, ja uzskata, ka cilvēks ar mūziku nav saistīts, viņš tomēr nevar noliegt, ka braucot automašīnā, laiku pa laikam viņš ieslēdz radio, reizēm noskatās pa televizoru kādu koncertu un tādējādi ir netieši saistīts ar mūziku. To, ka mūzikai piemīt terapeitisks efekts nenoliegs neviens, piemēram, ir mūzika, kas cilvēku padara agresīvāku, ir mūzika, kas nomierina.
Šī tēma tika pētīta otro gadu. 10. klase- tika apskatīta mūzikas terapija analizējot pieejamo literatūru, bet šogad tika veikt pētījums, ka mūzikas stili ietekmē cilvēka emocijas. Ka, piemēram, dodot klausīties dažādu žanru mūziku, dažādiem stilu cilvēku pārstāvjiem, izmainās emocijas un sava dziļākajā būtība katrs cilvēks ir saistīts ar mūziku.
Darba hipotēze ir pamatojoties uz neskaitāmajiem faktiem kas liecina par to ka skaņas modulācijas un nokrāsas spēj mainīt cilvēka fiziskās un garīgās disfunkcijas vai arī pastiprināt cilvēka funkcijas, var secināt, ka skaņas terapija ir efektīga un derīga pielietojumam.
Darba mērķis ir uzzināt, kā mainās cilvēka izjūtas klausoties dažādus mūzikas žanrus.
Hipotēze- mūzikas ietekmē cilvēka emocijas, garastāvokli un pašsajūtu
Lai pierādītu hipotēzi un sasniegtu mērķi tika izstrādāti šādi
Darba uzdevumi:
1) Apskatīt mūzikas terapijas programmas, ka arī Teorētiskos pamatojumus un aktualitātes;
2) Izanalizēt mūzikas terapijas izmantošanas metodes un paņēmienus;
3) Aprakstīt, ka mūzikas terapija palīdz atgūties no traumām, gan no sociālajam traumām, ka arī fiziskām traumām;
4) Izstrādāt anketu un veikt pētījumu;
5) Veikt secinājumus.
Mūzikas terapijai ir vairākas programmas, kas palīdz cilvēkam atbrīvoties no sociāla un Fiziskajām traumā. Programmas izmanto plaši daudzas citu valstu sabiedriskajās sfēras. Ka, piemēram, ārstiem, medmāsām, policistiem, ka arī cietumniekiem, lai viņi varētu pierast pie jaunas dzīves. Kā ari programmas ir bērniem, kuriem ir valodas traucējumi, vai celibrālas traumas.
Programma priekš sociāliem darbiniekiem RUSSELL E. HILLIARD, ASV:
1.2Teorētiskais pamatojums un aktualitāte.
Slimnieku profesionālajiem aprūpētājiem pastāv risks ciest no izdegšanas sindroma jeb noguruma aiz līdzjūtības, jo darbs saistās ar nāves un zaudējumu tēmām, emocionālu stresu. Sindroms izpaužas kā emocionāls pārgurums, depersonalizācijas izjūta, nespēja just gandarījumu darbā, paaugstinātu vīrusa saslimšanu gadījumu skaitu u.c. (Demeroui, Bakker, Nachreiner&Schaufeli, 2000.) Pētījuma autori jau iepriekš pieļauj šī sindroma parādīšanos. Tā aktualitāti noteica iestādes darba ikdienas vērojumi, atklājot, ka dažādu interdisciplinārās komandas biedru ikdienas darbs bieži vien ir automātisks, paiet vienatnē, satiekot kolēģus vien iknedēļas komandas sapulcēs un sazinoties vien pa skaļruņiem, tātad, viņi ikdienā nejūt komandas atbalstu un nejūtas kā lielas komandas daļa, kā arī palīdzības profesiju pārstāvji runāja par izjūtu, ka “liela nastas uzlikta tikai uz viņu vien pleciem”…
