Ojārs Vācietis ir latviešu dzejnieks, kam ir daudz skaistu dzejoļu un poēmu. Dažiem no tiem nosaukumos ir lietoti mūzikas termini, dažiem saturs ir saistīts ar mūziku, tādējādi mūzika mijiedarbojas ar dzeju. Mūzika un literatūra ir laika mākslas, kam ir daudz kas kopīgs un specifisks.
Skolās tiek mācīti tādi priekšmeti kā literatūra un mūzika. Mūzika tiek mācīta līdz vidusskolai, bet literatūra arī vidusskolā. Vidusskolēni mācās analizēt dzeju. Dzejas analīzē ietilpst arī ritma analīze. Ritmu veido ļoti daudz un dažādi komponenti.
Pētījuma temata izvēli noteica interese pētīt dzejas un mūzikas mijiedarbību dzejā. Kā arī uzzināt, vai dzeja un mūzika savstarpēji mijiedarbojas Ojāra Vācieša darbos.
Darba mērķis: izpētīt kā mūzika un literatūra mijiedarbojas Ojāra Vācieša dzejā, un kāda tam it nozīme.
Darba hipotēze: Ojāra Vācieša dzeja mijiedarbojas ar mūziku.
Pētījuma uzdevumi:
1.Izpētīt literatūru par mūziku O.Vācieša dzejā, par mūziku un literatūru kā mākslas veidiem.
2.Izpētīt vai mūzika un literatūra mijiedarbojas dzejā.
3.Veikt pētījumus, lai gala rezultātā varētu izsecināt, cik ļoti O.Vācieša dzeja ir saistīta ar mūziku.
Pētījuma metodes:
1.Literatūras par mūziku un literatūru izpētes metode.
2.Dzejoļu analīzes metode.
3.Secinājumu metode.
Pētījuma bāze: poēma „Klavierkoncerts” un dzejolis „Dziesmiņa par trako Līzi”
Darba uzbūve: Darbs sevī ietver 3 nodaļas un 2 apakšnodaļas, 2 pielikumus. Darba rakstīšanā tika izmantoti 18 informācijas avoti (grāmatas, rakstu krājumi).
1. Mūzika Ojāra Vācieša dzīvē
Ojāra Vācieša dzīve ir cieši saistīta ar mūziku. O.Vācietim mūzika bija ļoti tuva sirdij. Tā palīdzēja uztvert dzīvi vieglāk. Jau no pašas bērnības viņam patika dziedāt, dejot un jautri atpūsties. Mūzika, protams, ietekmēja arī viņa radošo darbu. Mūzika O.Vācietim palīdzēja radīt viņa skaistos darbus. Lasot O.Vācieša dzeju, bieži vien var saskatīt līdzību ar mūziku.
Bērnībā nevieni svētki Ojāram Vācietim nepagāja bez dziedāšanas. Bez tās nepagāja arī neviena svētdiena. Ko cilvēks darīs, kad viss padarīts; kad rokas noliek mierā, cilvēkam gribas dziedāt, tāpēc daudzās ģimenēs bija tādi dziedami vakari; kā brīva stunda, tā salasās kopā, nespēlēja taču kārtis, nedzēra šņabi, cilvēki dziedāja. Visas kopā saiešanas beidzās ar dancošanu un dziedāšanu.…
