19.gs. sākumā Eiropā izveidojās jauns mākslas un mūzikas stils – klasicisms, ko nosauca par vīnes klasiku. Tas balstījās uz franču apgaismotāju filozofiskajām idejām par demokrātiju, brīvību un vienlīdzību. Mūzikā klasicismu pārstāvēja 3 ievērojami komponisti, kuru dzīve un daiļrade cieši saistīta ar Vīni. Tie bija Haidns, Mocarts un Bēthovens. Komponistiem – Vīnes klasiķiem raksturīga skaņdarbu formas skaidrība, tautas mūzikas elementu iekļaušana visās jaunajās mūzikas formās.
Vīnes klasiķi radīja:
1.sonāti
2.simfoniju
3.stīgu kvartetu
Skaņdarbiem raksturīga cikliska forma. To daļas savstarpēji kontrastējošas (galvenokārt tempa ziņā).
Vīnes klasicisms savos ietvaros attīstījās un pilnveidojās.
Mocarts dzimis Zalcburgā, arhibīskapa galma komponista un vijolnieka Leopolda Mocarta ģimenē. Mocarts bija brīnumbērns. Jau 4 gadu vecumā viņš spēlēja klavesīnu un 5 gadu vecumā sāka komponēt. 7 gadu vecumā Mocarts kopā ar tēvu devās pirmajā koncerta ceļojumā pa Eiropu. Mocarts uzstājās Eiropas karaļu galmos, augstmaņu un muižnieku salonos. Saņēma brīnišķīgas dāvanas un rotaļājās ar troņmantniekiem. 12 gadu vecumā Mocarts uzrakstīja savu 1.operu “Šķietamā vientiese”. Taču to Zalcburgā neizrādīja, jo uzskatīja, ka operu sacerējis Mocarta tēvs. 14 gadu vecumā Mocarts kopā ar tēvu devās uz Itāliju, kur viņš mācījās komponēšanu pie ievērojamā komponista Padres Martini. Atgriezies Zalcburgā Mocarts strādāja par komponistu arhibīskapa galmā. Diemžēl konflikts ar arhibīskapu izvērtās tik liels, ka Mocartu no šī darba atlaida. No 18 gadu vecuma Mocarts dzīvoja Vīnē, kur arī sacerēja savus labākos skaņdarbus. Vīnē Mocarts komponēja savas operas: “Figaro kāzas” “Dons Žuans” “Burvju flauta”. Šīs operas gandrīz netika izrādītas slavenajā Vīnes itāļu operteātrī, jo tās direktors Antonio Saljeri pats komponēja operas un Mocarts bija kļuvis par viņa niknāko konkurentu. …
