Socioloģija kā zinātne savu pētījumu ietvaros pētī arī reliģiju.
RELIĢIJAS SOCIOLOĢIJA. Tā nodarbojas ar reliģijas attīstību, pārmaiņām, lomu un nozīmi izpēti sabiedrībā, kā arī tās attiecībām ar cilvēkiem, kā veidojas un funkcionē reliģiskie institūti un grupas, kāpēc rodas konflikti to starpā, kas ir rituālo darbību pamatā utt. Kāpēc cilvēki izvēlās ticēt augstākiem spēkiem? Reliģija ir procesu un struktūru kopums, kas uzstājas kā sabiedrisko attiecību regulators un uzvedības paraugs. Reliģijas socioloģijas problēma ir noteikt, kas tieši attiecās pie jēdziena “reliģija”. Reliģijas socioloģijā ir svarīgi saprast, kā tā ietekmējusi sabiedrību, tās uzskatus par ikdienišķam un sadzīviskām tēmām un problēmām.
Daudzi sociologi centās noteikt, kas tieši attiecās pie jēdziena „reliģija”, bet mēs aplūkosim divu izcilāku sociologu uzskatus par reliģijas koncepciju- Maksa Vēbera un Emīla Dirkheima.
Karls Emīls Maksimilians Vēbers ir dzimis 1864. gada 21. aprīlī Erfurtē, Prūsijā (Vācijā), 1869. gadā Vēberi pārceļas uz Berlīni. Viņš ir vecākais no 7 bērniem Maksa un Helēnas Vēberes ģimenē. Abi vecāki ir protestanti. Vēbera tēvs nododas politikai, iesaistās "Nacionāl-liberāļos", kā rezultātā Vēbers agri iepazīst politisko pasauli. Vēbers mācās Klasiskajā ģimnāzijā Berlīnē, jau agrā jaunībā iepazīstas ar Šopenhauera, Kanta, Gētes, Homēra, Cicerona u.c. darbiem.
1882. gadā Vēbers uzsāk jurisprudences studijas Heidelbergas universitātē, taču pēc pusotra gada studijas pārtrauc, lai pildītu karadienestu Strasbūrā, kur dzīvo ar mātes māsas ģimeni – Baumgarteniem, kas spēcīgi ietekmē Vēbera dzīves uzskatus. 1884. gadā viņš atgriežas Berlīnē, kur Berlīnes universitātē pabeidz iesāktās jurisprudences studijas (semestri Vebers studē arī universitātē Gotingenē), kā arī interesējas par tādām nozarēm kā tautsaimniecība, vēsture, filosofija un teoloģija. 1889. gadā Vēbers aizstāv doktora disertāciju "Par viduslaiku tirdzniecības sabiedrību vēsturi". 1891. gadā Vēbers aizstāv "pēc-doktora" disertāciju "Romas agrārās vēstures nozīme valsts un privātajās attiecībās", kas nepieciešama, lai varētu kļūst par mācībspēku augstskolā. Šajā laikā Vēbers ir politiski aktīvs, iesaistās labēji liberālās Protestantu Sociālās savienības darbībā. 1890. gadā viņš veic plašu Austrumvācijas agrāro problēmu analīzi vienai no valsts svarīgākajām akadēmiskajām biedrībām – Sociālpolitikas savienībai.
…