To, ka nabadzība Latvijā ir viena no lielākajām sociālajām problēmām zina un sastopas ar to arī ikdienā ik viens no mums.
Iemesli nabadzībai ir daudzi, piemēram, bezdarbs, nespēja konkurēt darba tirgū un daudzi citi iemesli, kas atkarīgi gan no valsts politikas un ekonomikas attīstības tendencēm, gan arī no pašiem indivīdiem
Arī nabadzības izraisītās sekas ir graujošas – stress, sliktie dzīves apstākļi, problēmas darbā vai tā trūkums, kas krasi atsaucas uz demogrāfisko situāciju valstī – palielinās mirstība, bet dzimstības līmenis ir zems. Sabiedrībā valda depresija, kas tāpat kā citas problēmas negatīvi ietekmē sabiedrības veselību. Pieaug alkaholisma saslimšanu gadījumu skaits, strauji izplatās narkomānija it sevišķi jaunu cilvēku vidū utt.
Situācija patiešām briesmīga, lai gan tiek darīts pēc iespējas daudz, lai šo nelabvēlīgo situāciju novērstu. Šim nolūkam pat izstrādāta nabadzības novēršanas stratēģija.
Šās situācijas kontekstā īpašu uzmanību vēlētos pievērst bērnu situācijai Latvijā, jo kā zināms bērni ir mūsu nākotne. Taču, cik tā būs laba, ja bērna pamattiesības netiek ievērotas, ja bērnam nav iespējas mācīties, ārstēties un visādi citādi gan fiziski, gan garīgi pilnveidoties līdzekļu trūkuma dēļ? Pilnîgi noteikti bērnu situāciju Latvijā var definēt kā atsevišķu sociālu problēmu, ko izraisījusi apkārtējā vide, bet it sevišíi nabadzība, kas ir ne tikai atsevišķās ģimenēs sastopama parādība, bet gan visas sabiedrības kopēja problēma. Un absurda ir situācija, ka mājsaimniecības, kurās ir bērns saskaņā ar mājsaimniecības budžeta un darbaspēka apsekojumu datiem ir lielāks nabadzības risks, turklāt, jo vairāk bērnu, jo lielāks šis risks [ 4]
Savā darbā aplūkošu bērnu situāciju Latvijā un šīs situācijas saistību ar ģimenes ienākumiem un vispār ekonomisko nodrošinājumu, tas ir, kā Latvijas ģimeņu ekonomiskais stāvoklis ietekmē bērnu fizisko, garīgo un sociālo attīstību, kādas sekas tas izraisa, kā arī aplūkošu to, kas būtu darāms, lai šo situāciju novērstu.
Ģimene ir tā vide, tā pamatinstitūcija, kurā aug un attīstās bērni. ‘’Gimenei, lai kāda tā arī būtu (ar abiem vecākiem, vienu no vecākiem, aizbildni, audžuvecākiem utt.) ir jānodrošina bērnu fiziskā, garīgā un sociālā attīstība. Ģimene ir tā, kas uzņemas atbildību par bērnu vai bērniem un materiāli uztur un atbalsta tos līdz tie paši par sevi spēj parūpēties, tāpēc, lai runātu par bērnu stāvokli Latvijā, vispirms jāaplūko ģimenes kā veseluma situācija.
“LR Labklājības ministrijas un ANAP projekta “Atbalsts nabadzības novērošanas stratēģijas izstrādei” pirmajā posmā veikta 400 trūcīgo ģimeņu kvalitatīvā aptauja.…
