Ievads
Pēc amerikāņu psihologa Ābrahama Maslova izveidotās vajadzību hierarhijas, varam secināt, ka liela daļa cilvēka pamatnepieciešamību ir saistītas ar materiālo nodrošinājumu – bez tā mūsdienās nevar apmierināt fizioloģiskās vajadzības. Cilvēka fizioloģiskās vajadzības ir visspēcīgākās un noteikti prevalē pār pārējām vajadzībām. Tātad materiālais trūkums akcentē pamatvajadzību nozīmi un liedz iespēju veltīt uzmanību pārējām dzīves jomām. Ā.Maslova koncepcija attiecas uz pieauguša cilvēka psihi, bet aptuveni līdz 16 gadu vecumam šī situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv pilnīga atkarība no objektīvajiem apstākļiem, proti, no vecāku vai audžuvecāku dzīves līmeņa.
Kopš valsts neatkarības atgūšanas Latvijā ir strauji mainījusies sociālā struktūra, mainījies iedzīvotāju materiālais nodrošinājums. Līdz 1991.gadam varēja uzskatīt, ka pastāv nosacīta visu iedzīvotāju materiālā vienlīdzība, toties tagad ir izveidojusies krasi atšķirīga situācija, tāpēc arī radusies vajadzība pētīt, kā tās skar izglītības jomu. Īpaši būtisks šis faktors ir pamatskolā, jo šai laikā bērniem un pusaudžiem veidojas sociālās apziņas pamatprincipi, priekšstati par saskarsmi, kas saistīta ar „Es” identitātes noteikšanu kontekstā.
Kaut gan tautsaimniecības attīstībā ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas, trūcīgākās sabiedrības daļas ienākumi kopumā samazinās un trūcīgo iedzīvotāju skaits palielinās. Īpaši problemātiska situācija ir daudzbērnu ģimenēs. Kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2000.gadā bija gandrīz 4 reizes mazāki par iztikas minimumu. Sociālās palīdzības sistēma nespēj atrisināt nabadzīgo iedzīvotāju materiālās problēmas. Tāpat ir tāda sabiedrības daļa, kas dzīvo pārticībā, arī šajās ģimenēs aug bērni, kurus neskar jautājums par minimālo iztiku.
Noskaidrojot sabiedrisko viedokli un apsekojot mājsaimniecību budžetu, ir konstatēts, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju, jūtas kā zaudētāji, un šis psiholoģiskais faktors noteikti ietekmē arī savstarpējo saskarsmi un nākamās paaudzes.
Pētījuma mērķis:
1. Noskaidrot nabadzības un pārticības izraisītos riskus pusaudžu vecumposmā un rast iespējas to mazināšanai
Uzdevumi:
1. Apkopot galvenās teorētiskās nostādnes par pētāmo problēmu
2. Noskaidrot, kāda ir sociālekonomiskā situācija 7.- 9. klašu audzēkņu ģimenēs
3. Noskaidrot, kāda ir minēto klašu skolēnu uzvedība, sekmes un savstarpējā saskarsme
4. Noskaidrot, vai ģimeņu sociālekonomiskā situācija ietekmē minēto klašu skolēnu uzvedību, sekmes un savstarpējo saskarsmi
5. Izpētīt ģimenes un skolas iespējas minēto klašu skolēnu uzvedības, sekmju un savstarpējās saskarsmes uzlabošanā
Hipotēze: Pārzinot sociālekonomisko situāciju 7.- 9. klašu audzēkņu ģimenēs un noskaidrojot nabadzības un pārticības izraisītos riskus pusaudžu vecumposmā, panākt risku mazināšanu sadarbojoties sociālajam pedagogam ar klašu audzinātājiem, izstrādājot praktiskus ieteikumus vecākiem, kas sevī ietver viņu izglītošanu, kā arī veicot pasākumus, kas uzlabos skolēnu sekmes un mikroklimatu skolā.
Pētījuma bāze: Lielupes vidusskolas 7.-9. klašu skolēni un viņu vecāki
Pētījuma metodes:
Teorētiskās:
- literatūras analīze
Empīriskās:
- pedagoģiskā novērošana,
- skolas dokumentu analīze
- aptaujas metodes: skolēnu, vecāku,
- datu statistiskā apstrāde un analīze
…
