Реферат
Предпринимательство и право
Экономика
Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrāc...2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Novērtējumā izmantotie saīsinājumi | 3 | |
Ievads | 4 | |
1. | Pamatnostādnēs sākotnēji onstatēto problēmu, izvirzīto mērķu, rīcības virzienu un plānoto rezultātu raksturojums | 4 |
1.2. | Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānošanas (2012.- 2018) mērķi | 5 |
1.3. | Pamatnostādnēs izvirzītie uzdevumi mērķa sasniegšanai un rīcības virzieni | 5 |
2. | Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānošanas sistēmas izvērtējums | 6 |
2.1. | Plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste | 6 |
2.1.1. | LR plānošanas dokumenti | 6 |
2.1.2. | Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam | 7 |
2.1.3. | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam | 7 |
2.1.4. | Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam. Nacionāla valsts | 7 |
2.1.5. | Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam | 8 |
2.1.6. | Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam | 9 |
2.1.7. | Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008. – 2012.gadam | 10 |
2.1.8. | Valsts programma „Lībieši Latvijā” 2008. – 2012.gadam | 10 |
2.1.8. | Valsts programma „Lībieši Latvijā” 2008. – 2012.gadam | 10 |
2.1.10. | Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai | 11 |
2.1.11. | Reģionālās plānošanas dokumenti | 11 |
2.2. | Starptautiskie plānošanas dokumenti | 12 |
2.2.1. | Lisabonas līgums | 12 |
2.2.2. | Stokholmas programma | 12 |
2.2.3. | EK paziņojums „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” | 13 |
2.2.4. | EK paziņojumu par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020.gadam (2011.gada 5.aprīlis) | 13 |
3. | Pānošanas dokumenta īstenošanā iesaistīto institūciju paveiktais, problēmu risināšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā ieguldītie resursusi, sasniegtie rezultāti | 14 |
3.1. | Politikas rezultāti, rezultatīvie rādītāji un to vērtējums | 14 |
3.1.1. 3.1.1. | Pamatnostādnēs ieplānotie politikas rezultātu un tiem piesaistīto rezultatīvio rādītāju izpilde | 15 |
3.1.1.1. | Pieaugusi skolēnu piederības sajūta Latvijai | 15 |
3.1.1.2. | Plašāka iedzīvotāju iesaistīšanās pilsoniskās līdzdalības formās | 15 |
3.1.1.3. | Palielinājusies ārpus Latvijas esošo Latvijas pilsoņu politiskā līdzdalība | 16 |
3.1.1.4. | Samazinājies nepilsoņu skaits un paaugstinājies iedzīvotāju informētības un izpratnes līmenis par pilsonības jautājumiem | 17 |
3.1.1.5. | Pieaudzis Latvijas iedzīvotājiem kopējo informācijas avotu daudzums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri saņem informāciju no Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzticas tiem | 18 |
3.1.1.6. | Radīti apstākļi visaptverošai imigrantu integrācijas politikai | 19 |
3.1.1.7. | Pieaugusi mazākumtautību dalība ar Latvijas vēsturi saistītajās atzīmējamajās dienās | 20 |
4. | Pamatnostādnēs definētie politikas mērķi,pasākumi un uzdevumi mērķa sasniegšanai | 20 |
4.1. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes | 20 |
4.2. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas | 23 |
4.3. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju | 33 |
4.4. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā | 35 |
5. | Pamatnostādnēs definētais rīcības virziens: Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa | 37 |
5.1. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā | 37 |
5.2. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem | 38 |
5.3. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis:nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī | 39 |
6. | Pamatnostādnēs definētais rīcības virziens: saliedēta sociālā atmiņa | 40 |
6.1. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā | 40 |
6.2. | Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis:veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni | 42 |
7. | Politikas plānošanas dokumenta īstenošanā ieguldītie resursi un to izlietojuma efektivitāte | 43 |
7.1. | Atbildīgās iestādes,tām noteiktās atbildības apmērs | 43 |
7.2. | Politikas plānošanas sasaiste ar budžeta veidošanu | 44 |
Secinājumi | 48 |
Secinājumi.
Politikas plānošanas dokuments atbilst visām MK noteikumos nr.737 par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ietekmes izvērtēšanas minētajām prasībām.
Novērtēšanu apgrūtinošu padarīja nepieciešamās statistikas iztrūkums, kā arī jau sākotnēji veiktā kļūda- veikt politikas plānošanas gala novērtējumu plānošanas dokumentam, kurš vēl nav beidzies.
Taču,ņemot vērā iepriekš apkopoto informāciju, nākas secināt, ka, lai arī reālais iztērētais budžets aptuveni iekļaujas paredzētā budžeta ietvaros un lielākoties tiek segts no ES finanšu instrumentu līdzekļiem, tomēr ir jomas, kurās ir iztērēts neatdekvāti daudz līdzekļu,kurus varētu novirzīt citu jomu sekmēšanai. Piemēram,apmācībām par sabiedrības integrāciju, diskriminācijas novēršanu, iecietību, dažādības jautājumiem un profesionālo ētiku plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem iztērētais budžets par 6490 EUR pārsniedz ieplānoto,turpretī valsts valodas apmācībām bezdarbniekiem, iztērētais budžets ir krietni zemāks par paredzēto.
Rezultatīvo rādītāju ziņā, ir jomas, kurās ieplānotie rādītāji ir neatdekvāti augsti pašreizējai Latvijas situācijai.Par piemēru var minēt 2018.gadam paredzēto rādītāju-5500,kas attiecināms uz naturalizācijas eksāmenu nokārtojušajiem iedzīvotājiem gadā.Tieši šis jautājums ir tas, kam turpmāk būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Tomēr, izvērtējot pamatnostādnes, ir manāmas arī pozitīvi vērtējamas tendences, piemēram, pieaugums to nepilsoņu skaita vidū, kas piedalās Latvijas Proklamēšanas gadadienas pasākumos,kā arī mazākumtautību NVO skaits, kas jau pašlaik pārsniedz ieplānotos rezultātus 2018.gadam.
…
Politikas plānošanas dokumenta "Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānošanas pamatnostādnes (2012.- 2018)" ex post novērtējuma projekts (Izmantojot pēdējos pieejamos aktuālos datus uz 2017.gadu).Ņemot vērā, ka tas ir projekts, nevis īsts izvērtējums, nav sabiedrības aptaujas sadaļas.
- Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānošanas pamatnostādnes
- Pilsoniskas sabiedrības loma valsts pārvaldīšanas procesā
- Plurālisms politikas zinātnē un kā sabiedrības funkcionēšanas modelis. Tā pretnostatījums monismam
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Plurālisms politikas zinātnē un kā sabiedrības funkcionēšanas modelis. Tā pretnostatījums monismam
Реферат для университета6
-
Pilsoniskas sabiedrības loma valsts pārvaldīšanas procesā
Реферат для университета7
-
Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā
Реферат для университета11
-
Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā
Реферат для университета12
-
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību kopējās iezīmes un atšķirības
Реферат для университета10
Оцененный!