Nacionālās valsts ideoloģija

Po­li­tis­kā kon­tek­stā tā gru­pa, uz ko orien­tē­jas no­teikts na­ci­onā­lisms (sa­vas nāci­jas no­zī­mes un in­ter­ešu pār­spī­lē­ša­na un ci­tu no­nie­ci­nā­ša­na; na­ci­onā­lo vēr­tī­bu uzska­tī­ša­na par sva­rī­gā­ka­jām vi­su sa­bied­ris­ko vēr­tī­bu ko­pu­mā, rū­pes par nā­ci­jas un tās īpat­nī­bu sa­gla­bā­ša­nu; vi­su sa­bied­ris­ko pa­rā­dī­bu un pro­ce­su vien­pu­sī­ga ska­tī­ša­na un skaid­ro­ša­na caur na­ci­onā­lo pro­ce­su un na­ci­onā­lo in­ter­ešu priz­mu), va­rē­tu tikt apzīmē­ta par nā­ci­ju. Par nā­ci­ju tiek ru­nāts iden­ti­fi­cē­jot to ar kon­krē­tām et­nis­kām pazīmēm (va­lo­du, kul­tū­ru, vēs­tu­res pie­re­dzi) vai val­sti, vai kom­bi­nē­jot abus šos elemen­tus da­žā­dās at­tie­cī­bās. Past­āv di­vu vei­du nā­ci­ju pa­mat mo­de­ļi- val­stis­ki orientē­tā nā­ci­ja (vals­tnā­ci­ja) un et­nis­ki orien­tē­tā nā­ci­ja (kul­tūr­nā­ci­ja). Par vals­tnā­ci­jas mo­de­ļa pa­ma­tu tiek uz­ska­tī­ta fran­ču nā­ci­ja, bet kul­tur­nā­ci­jas- vā­cu.

Po­li­tis­kās nā­ci­jas vei­do­ša­nas gal­ve­nās at­šķi­rī­bas, kas vei­do­ja fran­ču un vā­cu nā­ci­jas mo­de­li.
Fran­ču nā­ci­ja ra­dās kā pil­so­nis­kās re­vo­lū­ci­jas se­kas, kas vēr­stas pret fe­odā­lo aristo­krā­ti­ju. Tā­pat arī vā­cu kul­tūr­nā­ci­ja ir kon­krē­to vēs­tu­ris­ko ap­stāk­ļu pro­dukts. Lielā Fran­ču Re­vo­lū­ci­ja at­ne­sa vēs­tu­ris­ki bū­tis­ku ele­men­tu- de­mo­krā­tis­ko pie­eju valsts lie­tu kār­to­ša­nai, pro­ti, pla­šā­ku slā­ņu ap­zi­nī­gu līdz­da­lī­bu po­li­tis­ka­jā pro­ce­sā. Fran­ču nā­ci­jas ap­zi­ņas vei­do­ša­nās pro­ce­sā lie­la no­zī­me bi­ja 1789.ga­da 26.augus­tā Naci­onā­la­jā Sa­pul­cē pie­ņem­ta­jai Cil­vē­ka un pil­so­ņa tie­sī­bu dek­la­rā­ci­jai, kur cen­trā­lais jē­dziens ir cil­vēks, kurš pie­dzimst (un vi­su mū­žu pa­liek) brīvs un līdz­tie­sīgs ar ci­tiem un ku­ram pie­der da­bis­kas tie­sī­bas.…