Vācijai ir ilga ekspancionistiskas un imperiālistiskas politiskās uzvedības vēsture un tam kā par pamatu bieži vien tiek minēts nacionālisms. Pirmo reizi Vācijas vēsturē šo ekspancionisma politiku, balsoties uz nacionālismu pielietoja Otto fon Bismarks, kurš militāro kampaņu laikā no 1866. līdz 1872. gadam apvienoja vairākus reģionus Lielprūsijas valstī. Vēlāk viņa izveidotās teritorijas tika paplašinātas un apvienotas tādā apmērā, kādā mēs to pazīstam mūsdienu Vācijā. 1914 gadā nacionālās jūtas atkal izmantoja vācu ķeizars Vilhelms II, pasludinot karu pret Franciju. Šis bija karš, kurš izvērtās par pirmo pasaules karu, un kura rezultātā tika likvidēta monarhija. Pēc diviem gadu desmitiem nacionālisma kārti izspēlēja Ādolfs Hitlers, kurš citēja slaveno un panākumiem bagāto ģermāņu vēsturi un norādija uz to postu, ko Vācijai bija nodarījis Versaļas miera līgums. Hitlers vāciešos saasināja visas sarūgtinājuma, aizvainojuma un atriebības jūtos, lai iedvesmotu cilvēkus nogalināt. Lai gan laiki ir mainījušies tomēr vācu tautas tendence piedalīties dažādos uz etniskiem principiem balstītos konfliktos ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. “Pēdējos gadu simtos, nacionālisms ir pati spēcīgākā politiskā ideja.” ( Baradat.L. – Political Ideologies 44.lpp) Manuprāt, šis ir pietiekams iemesls, lai par sava pētījuma objektu izvēlētos nacionālisma idejas attīstību Vācijā. Kursā “Reģiona politiskā vēsture” par Vāciju es izvēlējos runāt tādēļ, ka, manuprāt, tieši Vācijai ir bijusi un arī pašreiz ir noteicošā loma politikas veidošanās Baltijas reģiona valstu starpā. Vācija arī mūsdienās ir ietekmīgs ekonomisks un politisks spēks, reģionālais centrs Eiropas Savienībai, tieši no Vācijas tiek deleģēti visvairāk deputāti Eiroparlamentā. Sākot darbu es izvirzīju hipotēzi, ka Vācijas varenība lielā mērā ir radusies pateicoties stingrai nacionālās idejas attīstībai valstī. Lai šo hipotēzi pierādītu es apņēmos izpētīt Vācijas nacionālisma idejas attīstības vēsturi līdz pat mūsdienām un dot mazu ieskatu tās iespējamās attīstības tendencēs nākotnē. Darbu sāku ar idejiskās bāzes meklējumiem, mēģinot atrast nacionālisma idejas pirmradītājus un definēt jēdzienus. Turpmākajā pētījuma gaitā centīšos dot ieskatu kā un kāpēc šīs idejas ir radušas atbalstu plašās tautas masās. Darba beidzamajā daļā tieši pievērsīšos hipotēzes pierādīšanai, pētot un skaidrojot ideju nozīmību Vācijas sabiedrības dzīvē un to ietekmi uz valstī notiekošajiem procesiem un līdz ar to arī uz valsts pozīciju starptautiskajā arēnā.…
