-
Nacisms
Nobeigums.
Nacistiskā Vācija ir labs piemērs tam, kā noteiktas ideoloģijas dogmas, kas paredz cilvēka pamattiesību un brīvību rupja pārkāpšanu, var tikt nostiprinātas likumdošanas aktos. Cilvēcei ir jāņem vērā šīs liecības un jācenšas nepieļaut līdzīgu režīmu izveide, jo rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un šovinisma idejas ir dzīvas vēl pat 20.gs. beigās. Daudzās valstīs pastāv visi priekšnosacījumi, lai pie varas nāktu vācu nacistu idejām līdzīgu paudēji. Piemēram, Krievijā ir liela daļa faktoru, kas pastāvēja Vācijā 1933.gadā: politiskā nestabilitāte, ekonomiskais haoss, liela sociālā spriedze sabiedrībā, radikālo partiju esamība. Antisemītisms kļūst par pierastu parādību Krievijas politiskajā dzīvē – 1998.g. novembra sākumā Krievijas Dome noraida rezolūcijas projektu par deputāta Makašova antisemītisko izteicienu nopēlumu, Krievijas Komunistiskās partijas vadošie darbinieki atklāti izsaka neapmierinātību par ebreju procentuāli lielo skaitu valsts pārvaldes institūciju vadošajos amatos, izskan aicinājumi noteikt kvotas atsevišķām nacionalitātēm (sevišķi ebrejiem) ieņemt valsts amatus. Šeit jāmin līdzīgā jautājumā teiktais: евреи "наносят серъезный удар авторитету государства тем что, обладая в основном способностями в сфере бизнеса и будучи чуждыми (..) основной национальности они заносят в правительственные круги горчичные семена коррупции , размеры которой никто сейчас точно не может определить"32 , papildus tam ebreji, “būdami šaura intelektuāļu grupa, ir radījuši Krievijā stāvokli, kas līdzinās haosam”33,to saka Ā.Hitlers attiecīgi 1933. un 1938.gadā, kā saka, komentāri lieki.
20. gadsimta nogales Krievijas komunistiskā partija nenorobežo sevi no PSKP darbības mūsu gadsimta 30., 40. gados, kad tika iznīcināti miljoni nevainīgu cilvēku GULAGA nometnēs. 1999.gada janvārī Krievijā pat tiek radīta atsevišķa komunistu organizācija, kura atklāti par savu mērķi izvirza režīma izveidi, kas līdzinātos J.V.Staļina vadītajam - šīs grupas nosaukums "Сталинский блок". Viens no šīs jaundibinātās institūcijas vadītājiem preses konferencē 1999. gada 12. janvārī Maskavā izteicās, ka iegūstot varu, to mērķis būs attīrīt Krieviju no "iekšējiem ienaidniekiem", kas būtībā būtu tās pašas personas, kas 30., 40. gados tika apzīmētas par tautas ienaidniekiem. Šeit gribētos minēt citātu: "Ja persona ir valsts ienaidnieks, tā ir jaiznīcina, izvērtējot tās antisabiedriskos personīgos uzskatus un pret valsti un sabiedrību vērsto darbību"31. Tas nav citāts, no šīs jaundibinātās partijas programmas, tā Nirnbergas procesā viens no augsti stāvošiem nacistiskās Vācijas ierēdņiem raksturoja tiesu varas būtību 30. gadu Vācijā. Tas pierāda, ka komunisms (mūsdienu Krievijā) un nacisms vairākos jautājumos ir identiskas ideoloģijas, bet diezvai pasaules sabiedrība pieredzēs Nirnbergtas - 2 procesu, kur tiktu notiesāti komunistiskā režīma noziedznieki. Tāpēc visai pasaules sabiedrībai ir jābūt modrai, lai nacistiskās Vācijas režīms nekad neatkārtotos, bet paliktu kā tumša lappuse cilvēces vēsturē.
…
Nacisms bieži tiek uzskatīts par fašisma formu vai variāciju. NSDAP savu doktrīnu sākotnēji formulēja 25 punktu nacionālā sociālisma programmā. Nacisma galvenie elementi bija antiparlamentālisms, panģermānisms, rasisms, kolektīvisms, eigēnika, antisemītisms, antikomunisms, totalitārisms, kā arī pretošanās gan ekonomiskajām, gan politiskajam liberālismam. Nacismu visbiežāk saista ar Ādolfu Hitleru, kurš bija šīs ideoloģijas pazīstamākais pārstāvis. Kopš 1921. gada viņš vadīja Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partiju, kura pārstāvēja nacionālsociālisma idejas. Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija nāca pie varas tā sauktajā Veimāras republikā demokrātisku vēlēšanu ceļā 1933. gadā. Neilgā laikā tā izmantojot savu varu kļuva par vienīgo partiju Vācijā un izveidoja totalitāru režīmu. Šo periodu Vācijas vēsturē mēdz saukt par Trešo reihu. Tā pastāvēšana beidzās līdz ar Trešā reiha sakāvi Otrajā pasaules karā. Viens no nacisma ideoloģijas pamatmērķiem bija jaunas sociālās kārtības izveidošana Vācijā, kas sagatavotu vācu tautu rasu cīņai. Šī ideoloģija uzsver politikas rasistisko raksturu. Nacisma ideoloģijai bija piederīga doma, ka Vācija var kļūt par impēriju, vienīgi iesaistoties konfliktā ar citām rasēm un nācijām.
- Nacisma ideoloģijas ietekme uz Vācijas likumdošanu laika posmā no 1933. līdz 1945.gadam
- Nacisms
- Politiskās ideoloģijas Vācijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nacisma ideoloģijas ietekme uz Vācijas likumdošanu laika posmā no 1933. līdz 1945.gadam
Реферат для средней школы9
-
Politiskās ideoloģijas Vācijā
Реферат для средней школы8
-
Antisemītisma propaganda Latvijā nacistu okupācijas laikā
Реферат для средней школы12
-
Fašisms
Реферат для средней школы4
-
Ādolfs Hitlers
Реферат для средней школы29