Nafta ir eļļains šķidrs degizraktenis. Nafta parasti ir tumši zaļganbrūnā krāsā, bet var būt arī gaiši brūna, sarkana vai pat bezkrāsaina. Tai piemīt nepatīkama smaka.
Naftas sastāvā (tab. 1.1.) ir dažādu ogļūdeņražu maisījums ar atšķirīgām viršanas temperatūrām. Nafta galvenokārt satur šķidrus piesātinātus ogļūdeņražus (C5-C16), kuros izšķīduši gāzveida ogļūdeņraži (C1-C4) un cietie ogļūdeņraži (līdz C78). Nedaudz naftā arī atrodami ciklopentāna un cikloheksāna atvasinājumi, ka arī benzola un naftalīna atvasinājumi. Naftas sastāvs atkarīgs no ieguves vietas.
Ūdenī nafta praktiski nešķīst, bet labi šķīst organiskajos šķīdinātajos. Tā ir vieglāka par ūdeni un tās blīvums ir intervālā no 730 līdz 1040 kg/m3.
Parafīnu (alkānu) nafta satur galvenokārt parafīnu rindas ogļūdeņražus. Parafīnu nafta ir dažās Groznijas, Išimbajevas, Tuimazas atradnēs.
Naftēnus naftā galvenokārt pārstāv ciklopentāna un cikloheksāna homologi. Sastopami arī policikliskie naftēnu ogļūdeņraži. Naftēni ir sastopami Kaukāzā.
Aromātiskos ogļūdeņražus naftā pārstāv benzols un tā homologi. Sastopami arī policikliskie aromātiskie savienojumi. [6, 113.-115]…
