Nr. | Название главы | Стр. |
Anotācija | ||
Atrašanās dabā | ||
Fizikālās īpašības un iegūšana | ||
Naftas pārstrāde un tās izmantošana | ||
Naftas produktu krekings | ||
Naftas produktu izraisītais vides piesārņojums un nafta Latvijā |
Rakstot šo referātu, es par naftu un tās izstrādājumiem uzzināju daudz ko jaunu un interesantu. Aizraujoši bija meklēt materiālus par šo tēmu. Izrādījās, ka par naftu cilvēki zinājuši jau tālā senatnē un tās produktus izmantojuši gan kaujās, gan dziedniecībā. Vēlākos laikos nafta un tās produkti tika izmantoti kā enerģētikas, tā ķīmijas rūpniecībās. Nafta, pēc tās ļoti plašām izmantošanas iespējām, tiek dēvēta par mūsu gadsimta svarīgāko produktu. Man interesanti bija uzzināt kā un kur tiek izmantoti mūsdienās naftas krekinga procesā iegūtie produkti. Taču ar nožēlu jāatzīst, ka tik vērtīgs produkts, bieži vien cilvēku bezatbildīgas rīcības rezultātā, dabai nodara visai lielus postījumus. To rezultātā jācieš gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Es, protams, gribētu , lai Latvijā arī atrastu naftu, to iegūtu un izmantotu. Tas pavērstu ļoti daudz iespēju mūsu valstij plaukt vēl straujāk. Taču gribētos, lai mēs visi dabai būtu draugi, nevis tās piesārņotāji.
Naftas iegulas atrodas Zemes dzīlēs dažādos dziļumos, kur nafta piepilda brīvo telpu starp necaurlaidīgiem iežiem, kā arī iespiežas porainos iežos. Nafta ir pirmais un svarīgākais derīgākais izraktenis, kas naudas izteiksmē dod vairāk kā 50% no visu pasaulē iegūto derīgo izrakteņu kopējās vērtības. Viens no naftas izskaidrojumiem atrodams Bībeles stāstā par to, ka jūdi, pārceļodami uz Persiju, uzgājuši aku ar biezu ūdeni, kas, uzliets uz sakarsēta upuramā akmens, izšāvis augstu liesmu. Vieta, kur atrasts šis noslēpumainais ūdens, pasludināta par svētu un nosaukta vārdā ‘’naftar,’’ kas nozīmē ‘’šķīstīšanos”. Taču ir dati par to, ka “nafta” ir persiešu vārds un nozīmē eļļu, kas plūst no zemē izraktām akām. Lai gan daudz par naftu ir zināms, tomēr nav vienprātības zinātnieku starpā par to, kā tā radusies- tās ģenēze.
Pasaulē valda divi pretēji viedokļi. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka nafta un gāze rodas no augu, aļģu planktona vai citu dzīvu organismu paliekām, kas apglabātas nogulumiežos, jūrās. Par to liecina hemofosīliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums tajā, iežu organiskajās vielās, organismos. Tas, ka naftā konstatēti savienojumi, kas veidojušies no hemoglobīna un hlorofila, liecina, ka naftas rašanās pamatā ir dzīvās dabas produkti. Tie laika gaitā pārstrādājoties slānī termoprocesu paaugstinātā ietekmē un baktēriju, kas spēj dzīvot ūdenī lielā dziļumā bez skābekļa un sašķelt organiskās vielas, kā arī ķīmisku procesu rezultātā, gadu simtu laikā, radās dabas gāze un nafta. …