Nafta - (gr. naphtha, no persiešu neft) - derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Šķidrs derīgais izraktenis, ko var pārstrādāt, lai iegūtu degvielas un ziežeļļas, kā arī ķīmiskās rūpniecības izejvielas.
Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus.
Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku. Naftas krāsa ir no bāli dzeltenas līdz melnai – līdzīga lipīgai darvai. Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu. Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o; sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.
Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojas no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās pirms miljoniem gadu un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km dziļumā. Par to liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos. Tomēr eksperimentāli pierādīta arī neorganiskā naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažādās reakcijās Zemes mantijā. …
