Naftu cilvēce pazinusi jau ilgi pirms mūsu ēras. Sākumā naftu izmantoja karos un medicīnā- dažādu slimību ārstēšanai. Rūpniecisku nozīmi nafta ieguva tikai 18. gadsimtā Krievijā. Galvenais pārstrādes produkts bija petroleja, ko izmantoja apgaismošanai.
Latvijā nafta tika atrasta jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet rūpnieciska tās ieguve nav notikusi, jo padomju laikā tās krājumi tika atzīti par pārlieku nelieliem salīdzinot, piemēram, ar Sibīrijas atradnēm. Šajā laikā naftas ieguves tehnoloģijas ir strauji progresējušas un tagad ir iespējama arī salīdzinoši nelielu iegulu izstrāde un šīs uzņēmējdarbības nozares attīstība arī Latvijā.
Naftas izcelšanās skaidrošanai pastāv vairākas teorijas, no kurām vispāratzīta ir naftas organiskās izcelsmes teorija: nafta ir radusies, seklu jūras baseinu dzīvo organismu paliekām apklājoties ar māliem un smiltīm un daudzu gadu tūkstošu gaitā sadaloties par ogļūdeņražiem. Pēc Stadņikova teorijas par dzīviem organismiem tika uzskatīti dažādi jūras augi, bet pēc Englera teorijas dzīvie organismi bija vienkārši organismi, kas milzīgos daudzumos uzkrājušies jūras krastos.
1876. gadā D. I. Mendeļejevs izvirzīja naftas minerālās izcelsmes teoriju: nafta ir radusies zemes dziļākajos slāņos, ūdenim reaģējot ar sakarsētiem metālu karbīdiem.
1889. gadā N. Sokolovs izvirzīja naftas kosmiskās izcelsmes teoriju: nafta radusies pirmatnējā zemes atmosfērā, kondensējoties tajā esošiem ogļūdeņražiem. Jaunākie naftas īpašību pētījumi liecina par labu naftas organiskās izcelšanās teorijai. …
