Naftas sastāvs
Nafta ir dabisks šķidru un gāzveidīgu ogļūdeņražu maisījums, ko atrod kā dažādu nogulumiežu, gan kā smilšu, smilšakmeņu un kaļķakmeņu impregnējumu. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un 4 -5% dažādu piemaisījumu – skābekli saturošus atvasinājumus (naftēnskābes, asfaltu, sveķus), sēra atvasinājumus (sērūdeņradi, sulfīdus, disulfīdus, tiofēnus), slāpekļa atvasinājumus (piridīnu, hidropiridīnu), kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes (līdz 3%), ūdeni (līdz 10%), minerālsāļus (~ 4g/l). Naftas elementsastāvs: C 82 – 87%, H 11 – 14%, S 0,1 – 5,5%. Pēc sēra daudzuma naftu iedala mazsērainā (līdz 0,5% S), sērainā (0,5 – 2%) un ļoti sērainā (>2%). N un O daudzums parasti nepārsniedz procentu desmitdaļu, tikai dažreiz to ir attiecīgi 1,8% un 1,2%. Nafta satur vairāk kā 20 dažādu ķīmisko elementu (V, Ni, Ca, Mg, Fe, Al, Si u.c.)
[1; 75.-76.lpp]
Atrašanās dabā un galvenās atradnes
Nafta sastopama dabā visu ģeoloģisku formāciju noguluma iežos, kas paši satur arī dzīvu būtņu atliekas vai ar tām saistīti, izņemot magmatiskus, stipri metamorfizētus un prekambrija vecuma iežus. Visvairāk naftas atrod terciārās formācijas nogulumos, kas dod lielāku tiesu tagadējās naftas pasaules produkcijas, lai gan daļa valstu vairāk par pusi no visas naftas iegūst no karbona formācijas nogulumiem. Naftu saturošie irdenie ieži vienmēr atrodas starp slāņiem (mālu kārtām, mālainiem slānekļiem, merģeļiem utt.) , kas nelaiž cauri gāzes, ūdeni un naftu. Novērojumi rāda, ka nafta sastopama gandrīz arvien zem antiklīnāles, kupolos vai domās izliektiem necaurlaidīgiem slāņiem, kur tā sakrājas no zemākām vietām ar destilāciju vai smaguma spēku, pēdējā gadījumā nošķiroties no naftas slānī atrodamā ūdens. …
