Naida noziegumu galvenās atšķirības no citiem noziegumiem

Varmācības un agresivitātes tēma ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām pasaulē. Jaunākās psiholoģiskās un sociāli - filozofiskās literatūras analīze 70. - 80.gados liecina par to, ka jautājumi, kuri ir veltīti cilvēka agresivitātei, izvirzās priekšplānā. Lai risinātu šo problēmu, tika radītas autoritatīvas komisijas, kas pētija iedzīvotāju agresīvo uzvedību. Jāatzīmē pasaules pētniecības institūts Zviedrijā, kurš pēta kara un miera problēmu. Arī Latvijā tas ir ļoti aktuāli. Pēdējo gadu likumpārkāpumu statistika liecina, ka oficiāli reģistrētā noziedzība Latvijā ir ļoti augstā līmenī. Noziedzība sāka palielināties 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā. Pēdējos gados saglabājusies tendence noziegumus izdarīt grupās. Ievērojama kriminogēnā aktivitāte ir nepilngadīgo vidū. Valstī nepieļaujami liels ir slepkavību un slepkavību mēģinājumu skaits. Manuprāt, mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi cietsirdīgāka. Liela cietsirdība ir vērojama skolās gan pret bērniem, gan pret skolotājiem. Arī bērnudārzos bērnu neadekvātai uzvedībai ir tendence pieaugt. Lai produktīvi varētu cīnīties ar šo problēmu, uzkatu, pētījumu jāveic jau ar pirmsskolas vecuma bērniem. Agresivitātes sarežģītā struktūra un formu dažādība noved pie tā, ka mūsdienu zinātnēi nav viennozīmīga skaidrojumā. Agresivitātes izcelsmi saista ar cilvēka instinktiem un dažādiem fizioloģiskiem faktoriem, piemēram, dzimumhormoniem. Es uzkatu, ka agresivitātes cēloņi meklējami negatīvajā sociālajā vidē, kur subjekts apgūst antisociālas uzvedības normas. Ir dažādus papildfaktori, kuri veicina agresivitāti. Pie šādiem var nosaukt nolūku, vēlmi atmaksāt u.c. agresivitātes stimulus.

Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.