Šī darba mērķis ir atspoguļot naktsmītņu biznesa galvenās attīstības tendences, attīstības gaitu Latvijā, Eiropā un pasaulē, parādīt šī biznesa mārketinga īpatnības, kā arī raksturot šīs nozares nozīmīgumu tūrisma biznesā.
Lai sasniegtu darba mērķi autori ir izvirzījuši vairākus uzdevumus:
Apskatot teorētisko materiālu izsecināt kādas ir atšķirības starp Latvijas un pārējās pasaules izpratni par dažādām naktsmītņu biznesa niansēm;
Izsekot līdzi naktsmītņu attīstības tendencēm Latvijā un pārējā pasaulē;
Apskatīt naktsmītnes kā tūrisma produktu, tā izplatīšanas veidus un mārketingu vispār.
Noskaidrot ar kādām nozarēm vēl naktsmītņu nozarei ir tieša vai netieša saistība, un kāda ir to savstarpējā ietekme;
Lai sasniegtu darba mērķi tika meklēti un analizēti dažādi literatūras avoti – gan internetā, gan mācību literatūrā, kā arī preses izdevumos.
Naktsmītņu vēsture
Ļoti sen, līdz ar ļaužu satiksmes un ceļu izveidošanos radās nepieciešamība pēc kādas pajumtes, kur ceļotājiem īslaicīgi apmesties, novietot un atpūtināt zirgus, iegūt pārtiku. Vecākā zināmā naktsmītne ir bijusi Mezopotāmijā (3000.g.p.m.ē.). (Teivens 1995).
Eiropā vecākā zināmā naktsmītne bijusi Krētas salā, ceļmalā, netālu no Knosas tempļa (1500.g.p.m.ē.), kur arheoloģiskos izrakumos atklātas kādas ceļotāju viesu mājas drupas – tajā bijušas viesu un saimniecības telpas. Senajā Grieķijā naktsmītnes izīrē sportistiem – olimpisko spēļu dalībniekiem. (Teivens 1995).
Lielākais uzplaukums saistās ar Romas impēriju, romiešiem pat ir bijušas kartes (piemēram – Tabula Pentingeriana), kur atzīmētas naktsmītnes ar atšķirīgiem simboliem atkarībā no pakalpojumu kvalitātes. Līdz ar Romas impērijas sabrukumu un sekojošiem kariem Eiropā sasniegtais attīstības līmenis un līdz ar to arī ceļotāju aprūpes veids iznīka un pamazām atkopās tikai, pēc 17.gs. beigām. (Teivens 1995)
Viduslaikos galvenās naktsmītnes bija klosteri. (Ābols 2000).
Pirmā modernā viesnīca radusies Bostonā 1829.gadā. 18.gs. beigas un 19.gs. sākums ir uzskatāms par viesnīcu ēras sākumu, tajā laikā arī sāk lietot terminu „viesnīca”. (Teivens 1995)
Latvijā senāk ceļinieki naktsmājas varēja rast krogos sākot ar 13.gs., un krogi galvenokārt attīstījās Rīgā, kas izskaidrojams ar plašo tirdzniecību. Pirmā viesnīca Rīgā uzcelta 1453.g.. Pirmā privātā viesnīca Rīgā tika uzcelta 1763. gadā. Tā bija „Hotel de St. Petersbourg” (Ābols 2000).
Iebraucēju skaits 18.gs. beigās un 19.gs. Rīgā ļoti palielinājās. Līdz ar to palielinājās viesnīcu skaits . 1864. gadā Rīgā jau bija 13 viesnīcas. 1913.g., neskaitot iebraucamās vietas, Rīgā bija 28 viesnīcas. Katru gadu radās jaunas un bankrotēja vecās, taču 19.gs. beigās iekārtotās deviņas lielākās un modernākās viesnīcas pastāvēja ilgu laiku. Tās bija Londonas un Pēterburgas viesnīcas, kā arī Hotel Central, Hotel de Commerce, Hotel de Romen Warschau, Metropole, Imperial un Bellevue. Savā vecajā ēkā ar seno nosaukumu līdz mūsu dienām ir saglabājusies vienīgi viesnīca Metropole. (Caune 1994)
Pati lielākā tā laika viesnīca Hotel de Rome celta 1878.g.. Jau no paša sākuma tā veidota un vēlākās pārbūvēs uzturēta kā pati modernākā, visām jauno laiku prasībām atbilstoša, augstākās klases viesu uzņemšanas iestāde. Viesnīcā bija 80 istabas, kuras maksāja no1 līdz 10 rubļiem. Tai kā pašai pirmajai no Rīgas viesnīcām ierīkoja elektrisko apgaismojumu, liftu un telefonu. Savs pajūgs, vēlāk auto, gaidīja viesus stacijā, tiem ierodoties pilsētā. Bez viesu istabām viesnīcā atradās arī divi augstākās klases restorāni. (Caune 1994).…
