Nobeigums
Nanotehnoloģijas ir unikālas ne vien tāpēc, ka sasaista kopā it kā atšķirīgas zinātnes nozares - no fizikas, ķīmijas un medicīnas līdz informācijas tehnoloģijām un pat inženierzinātnēm, kā arī ar to palīdzību ir iespējams mainīt kādas vielas īpašības vai pat piešķirt tai jaunas, kādu līdz šim nav bijis. Tieši šādas jaunās materiālu īpašības „pavērs” jaunus ceļus uz tehnoloģiju attīstību.
Nanotehnoloģija ir zinātniskais un tehnoloģiskais jaunievedums, kas mainīs pieeju materiālu radīšanai un apstrādei gandrīz visās zinātnes un tehnoloģijas jomās.
Nanotehnoloģiju izpēte aizsākās jau pagājušā gadsimta 50.-tajos gados, bet straujākais attīstības posms ir bijis, tieši pēdējos divdesmit gados, kad par nanotehnoloģiju attīstību sāka domāt ilgttermiņā – tika izvirzīti globālie pamatuzdevumi, lai šī nozare attīstītos, zinātniekiem tika izvirzīti konkrēti uzdevumi, kas jāizpilda, kā arī visas sabiedrības interese arvien pieauga.
Precīzākam uzskatam par jau šodien realizētajiem un pieejamajiem nanotehnoloģiju produktiem un materiāliem, ir apkopots to saraksts, piemēram:
- ilgmūžīgi materiāli autorūpniecībai, aviācijai un kosmiskajiem lidojumiem,
- augstas efektivitātes smērvielas,
- mehānisko daļu virsmas apstrāde,
- fleksibli kompaktdiski mūzikas ierakstiem ar ilgumu, kas pārsniedz divdesmit stundas,
- pašattīrošas auduma, keramikas vai stikla virsmas,
- stikli ar elektriski regulējamu caurspīdīgumu,
- karstumizturīgi stikli, kas pacieš pat ārkārtīgi augstas temperatūras,
- nanostrukturēts skārds, kas nav saskrāpējams un ir izturīgs pret koroziju,
- diagnostikas sistēmas,
- īpašas aizsarglakas, ar ko apstrādā mūra konstrukcijas un ēkas.[6]
Šobrīd - nē, bet pēc pāris gadiem droši varēs apgalvot, ka nanotehnoloģiju „bums” ir sācies. Tās būs ieviestas gandrīz visās nozarēs, visapkārt pasaulē un saskarsme ar tām būs praktiski neizbēgama. Tāpēc, tieši tagad, kamēr nanotehnoloģijas sāk tikai tā īsti „ieskrieties”, zinātniekiem vajadzētu pēc iespējas sīkāk izanalizēt kāda būs nanodaļiņu mijiedarbība ar dzīvo vidi un kā tās ietekmēs atsevišķus dzīvības procesus dabā, tāpēc vienīgā iespēja nodrošināt sabiedrības drošību ir savlaicīga piesardzības principa ievērošana.
Arī mums pašiem, nākotnes nanotehnoloģiju lietotājiem, būtu jāizvērtē visas tās priekšrocības un trūkumus. Kā tās ietekmēs mūsu un mūsu nākamās paaudzes veselību? Vai tās tiešām mums atvieglos dzīvi? Iespējams, tieši šādus jautājumus nākotnē cilvēkiem sev būs jāuzdot un, kuru atbildes arī izšķirs šīs perspektīvās, daudzsološās, bet tai pat laikā bīstamās un neparedzamās zinātnes – nanotehnoloģijas - likteni. Vai nu cilvēce būs gatava to pieņemt un izmantot ikdienā vai arī pavisam pretēji - nanotehnoloģijas tiks pilnībā izolētas no sabiedrības un uz visiem laikiem „ieslēgtas” laboratoriju telpās, kur vienīgie, kas ar tām saskarsies būs zinātnieki.
…
